No šī gada 15. līdz 19.jūnijam Rīgā notiks 10.Baltijas jūras zinātnes kongress, kas ir lielākā sanāksme zinātnes jomā Baltijas reģionā. Gandrīz 300 zinātnieki no visām Baltijas jūras valstīm pulcēsies, lai diskutētu par jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem Baltijas jūras pētniecībā.
Baltijas jūras zinātnes kongress, kas savos aizsākumos 1996.gadā bija akadēmisks pasākums, apvieno Baltijas jūras biologu, okeanogrāfu un ģeologu pētniecības kopienas nolūkā sadarboties un dalīties informācijā par aktuālajām problēmām. Tas tiek organizēts katru otro gadu valstī, kas robežojas ar Baltijas jūru, un šogad pirmo reizi notiek Latvijā.
Šī brīža aktuālie jautājumi atspoguļojas kongresā ielūgto runātāju tēmās, piemēram, profesors Hanss fon Štorhs (Hans von Storch) no Helmholca Pētniecības centra Vācijā runās par klimata pārmaiņām Baltijas jūras baseinā, savukārt Dr. Folkers Morholcs (Volker Mohrholz) no Leibnicas Baltijas jūras pētniecības institūta Vācijā pievērsīsies liela sālsūdens daudzuma ieplūšanai no Ziemeļjūras. Profesors Hermans Hummels (Herman Hummel) no Nīderlandes Karaliskā jūras pētniecības institūta stāstīs par jūras bioloģiskās daudzveidības elementu konstatāciju, un Dr. Henns Ojavērs (Henn Ojaveer) no Tartu Universitātes Igaunijā iepazīstinās ar ziņojumu par draudu atklāšanu bioloģiskajai daudzveidībai - svešām sugām. 2014.gadā trīs valstīm (Igaunijai, Somijai un Krievijai) sadarbojoties, liela uzmanība ir tikusi veltīta Somu līcim, kas ir otrs lielākais Baltijas jūras līcis, un šī darba rezultātus kongresā prezentēs profesors Kai Mirbergs (Kai Myrberg) no Somijas Vides institūta.
Kopš 2009.gada Baltijas jūras zinātnes kongresu ir bagātinājusi kopīga Baltijas jūras pētniecības un attīstības programma (BONUS), un par tradīciju ir kļuvušas īpašas sesijas jaunajiem pētniekiem. Tajās jomas eksperti atklāj ar jomu saistītās zināšanas un dod padomus karjeras attīstībai. Šogad Hjū Kērnss (Hugh Kearns) no Flindersa Universitātes Austrālijā pirmajā kongresa dienā 15.jūnijā vadīs semināru Īpaši veiksmīgu zinātnieku septiņi noslēpumi.
Savukārt trešā Baltijas jūras zinātnes kongresa diena pirmoreiz tā vēsturē tiks veltīta politikas un pārvaldības jomai. Tā veltīta tēmai Dzīvotspējīga ekosistēma ilgtspējīgai sabiedrībai, kurā paredzēts apzināt pētniecības vajadzības un trūkumus, kas stājas ceļā vēlamajai jūras ekonomikas attīstībai gan Baltijas jūrā, gan citās Eiropas reģionālajās jūrās. Pasaulē atzītie lektori profesors Rudolfs de Grots (Rudolf de Groot) no Vāgeningenas Universitātē Nīderlandē aktualizēs reģiona uzplaukumu un jūras preču un pakalpojumu iekļaušanu sabiedrības rīcībā, savukārt profesors Maiks Eliots (Mike Elliott) no Hullas Universitātes Apvienotajā Karalistē apskatīs labāko pārrobežu un starpnozaru pārvaldības modeli.
Noslēdzošo kongresa runu sniegs Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents profesors Tarmo Somere (Tarmo Soomere) aktualizējot, cik cieša ir saikne starp sabiedrību, zinātniekiem un Baltijas jūru.
Kongress Rīgā ir Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pasākums, un to kopīgi rīko Baltijas jūras biologu, ģeoloģu un okeanogrāfu biedrības, piedaloties starptautiskajai Upju grīvu un piekrastes zinātņu asociācijai, BONUS un Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai.
Mediju pārstāvji ir aicināti piedalīties politikas un pārvaldības dienā 17.jūnijā. Lai vienotos par intervijām ar foruma dalībniekiem, lūgums saskaņot laiku un vietu ar pasākuma organizatoriem.
