Sanāksmē piedalījās par digitāliem jautājumiem atbildīgie ES dalībvalstu ministri un viņu pārstāvji, kas 11.jūnija pēcpusdiena tikās ar kolēģiem no Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas, lai apmainītos ar informāciju par sasniegto progresu digitālajā ekonomikā Austrumu partnerībā, kā arī apspriestu iespējas un izaicinājumus, lai Austrumu partnerībā turpinātu attīstīt spēcīgu digitālo ekonomiku.
Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Eiropas finanšu iestādēm, Austrumu partnerības Elektronisko sakaru regulatoru tīkla (EaPeReg), Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC), kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomas pārstāvji un sabiedrības pārstāvji.
Ņemot vērā neseno Komisijas ambiciozo Digitālā vienotā tirgus stratēģiju, Rīgas Austrumu partnerības samitu un Eiropas Kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu, Digitālās ekonomikas ministri apmainījās viedokļiem par ES un Eiropas Austrumu partneru attiecībām. Ministri arī diskutēja par turpmākās sadarbības iespējām, ņemot vērā partneru vienoto interesi par digitālās ekonomikas jautājumiem.
Latvijas prezidentūra un EK uzsvēra digitālās ekonomikas būtisko lomu Austrumu partnerības politikā un akcentēja nepieciešamību tiekties uz harmonizētu vienoto digitālo tirgu (HDM) starp ES un Austrumu partneriem. Sanāksmes dalībnieki apstiprināja vēlmi sadarboties šajos jautājumos, tai skaitā digitālā tirgus harmonizēšanā, un uzsvēra to būtisko pienesumu sociālajai un ekonomiskajai attīstībai, radot izaugsmi un veicinot nodarbinātību.
Dalībnieki apstiprināja deklarāciju, kurā atzinīgi novērtēja iepriekšējos un esošos centienus šajā jomā - EaPaReg izveidi; EaPConnect projekta, kurš savienos Austrumu partneru pētniecības un akadēmiskās sabiedrības ar pan-Eiropas pētniecības un izglītības tīklu GÉANT, uzsākšanu; veiksmīgo iniciatīvas attīstību par HDM izveidi starp ES un Austrumu partneriem, tostarp HDM pētījuma pabeigšanu.
Dalībnieki pauda gatavību veicināt aktīvāku sadarbību starp Austrumu partneriem un ES vairākos digitālās ekonomikas jautājumos. Attiecībā uz elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem, sadarbība koncentrēsies uz e-pārvaldību (t.sk. e-veselība un e-muita), e-komerciju mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un e-loģistiku. Galveno faktoru, kas attiecas uz e-pakalpojumiem, sadarbība fokusēsies uz elektroniskās identifikācijas un uzticības pakalpojumiem, tīklu un informācijas drošību, kiberdrošību un kibernoziegumiem, IKT infrastruktūras izmantošanu e-tirdzniecībā un tās nodrošināšanu pētniecībā un izglītībā, un digitālajām prasmēm. Pastiprināta uzmanība tiks pievērsta arī tādiem sadarbības jautājumiem kā telekomunikācijas regulējums, kā arī interneta pārvaldības principi.
Par turpmākajiem soļiem dalībnieki nosauca 2015.gada otrajā pusē izveidot Austrumu Partnerības HDM paneli, kuram tiks dots uzdevums analizēt HDM iespējas un izaicinājumus, izvērtēt finansējuma iespējas un sinerģiju ar līdzvērtīgiem projektiem un programmām, noformulēt HDM stratēģiju, koordinēt ar HDM saistītos projektus un aktivitātes, novērtēt progresu un nodrošināt konsekvenci un saskaņotību nacionālā, divpusējā un reģionālā līmenī. HDM panelim jāpulcē atbilstošās iesaistītās puses no ES dalībvalstīm un Austrumu partnervalstīm.
Prezidentūra un EK apstiprināja gatavību strādāt virzienā, kas paredz stiprināt abpusēji izdevīgas attiecības ar Austrumeiropas partneriem Digitālās ekonomikas jomā.