“Kohēzijas politikai noteikti ir jābūt pietiekami elastīgai, lai reaģētu uz dažādiem ekonomiskiem un sociāliem izaicinājumiem, tajā pašā laikā koncentrējoties uz stratēģiskajām Eiropas prioritātēm. Mums visiem kopā ir milzīgs izaicinājums, lai to nodrošinātu,” uzrunājot sanāksmes dalībniekus, uzsvēra Latvijas Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.
Sanāksmes pirmajā dienā ES dalībvalstu ekspertus informēja par kohēzijas politiku Latvijā, tajā skaitā par jautājumiem, kas saistīti ar ES investīciju fondu efektīvu ieviešanu, vadības un kontroles sistēmu, kā arī par galvenajām ES fondu investīciju jomām. Pieredzes apmaiņa ir aktuāla visām dalībvalstīm, lai sekmīgāk īstenotu vienu no kohēzijas politikas galvenajiem mērķiem - sniegt pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību iedzīvotāju labklājībai un ekonomikas izaugsmei no veiktajiem ieguldījumiem. Vairākās tematiskajās darba sesijās dalībnieki apmainījās viedokļiem arī par krāpšanas novēršanas pasākumiem, lai sekmētu ES fondu līdzekļu godprātīgu izlietojumu.
Sanāksmes turpinājumā ES dalībvalstu pārstāvji tika iepazīstināti ar veiksmīgākajiem Latvijā realizētajiem projektiem, kas līdzfinansēti no ES investīciju fondiem, sniedzot būtiskus ieguvumus iedzīvotāju labklājības, uzņēmējdarbības un citās jomās.
Projektu vizītēs dalībniekiem bija iespēja klātienē iepazīties ar Jelgavas pilsētas attīstības stratēģiju, kā arī ar diviem Latvijas veiksmes stāstiem: nākamās paaudzes enerģētikas uzņēmumu - biomasas koģenerācijas staciju “Fortum” - un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterināro klīniku, kas ir universitātes mācību un pētniecības pamatvienība. Tāpat eksperti apmeklēja arī informāciju tehnoloģiju koprades telpu “TechHub Riga”, lai iepazītos ar Latvijas start-up uzņēmumiem, kuri veiksmīgi attīstījuši savu uzņēmējdarbību, pateicoties ES fondu finansējumam.