Otrdien, 9. jūnijā, Rīgā norisinājās ministru neformālās tikšanās par kohēzijas politikas, teritoriālās kohēzijas un pilsētu attīstības jautājumiem pirmā sanāksme. Tajā ES dalībvalstu ministri Latvijas finanšu ministra Jāņa Reira vadībā pārrunāja iespējas jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā vēl aktīvāk izmantot finanšu instrumentus, kā arī stiprināt labu pārvaldību, lai ieguldītie ES fondu līdzekļi sniegtu pēc iespējas lielāku atdevi ekonomikas attīstībai dalībvalstīs.
“Kohēzijas politikas pamatmērķis ir nodrošināt ekonomiskās attīstības un dzīves apstākļu atšķirību mazināšanos Eiropā. Esot jaunā ES fondu plānošanas perioda sākumā, īpaši būtiski ir sekmēt investīciju orientāciju uz sasniedzamajiem rezultātiem. Eiropas iedzīvotāji no kohēzijas politikas šobrīd sagaida daudz vairāk nekā agrāk, tāpēc mums jānodrošina, ka katrs ieguldītais eiro sniedz pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību mūsu iedzīvotāju labklājībai un ekonomikas izaugsmei,” norāda Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs.
Apspriežot jaunākos notikumus reformētās kohēzijas politikas īstenošanā, ministri bija vienisprātis, ka nekavējoties ir jāstājas pretim izaicinājumiem, lai pilnībā izmantotu kohēzijas politikas potenciālu. Būtiskākie izaicinājumi ir plašāka finanšu instrumentu izmantošana, kā arī administratīvās kapacitātes stiprināšana un visu iesaistīto pušu sekmīga sadarbība. Tāpat ministri vienojās, ka turpinās diskusijas par to, kā vienkāršot kohēzijas politikas ieviešanu.
Dažādu finanšu instrumentu plašākai izmantošanai un elastīgiem risinājumiem var būt izšķiroša loma gadījumos, kad rodas grūtības projektiem piesaistīt privāto finansējumu. Pozitīvi vērtējams tas, ka 2014.-2020.gada ES fondu periodā plānotais finanšu instrumentu izmantošanas apmērs ir gandrīz divkāršojies. Taču pie fondu ieguldīšanas attīstībā varētu strādāt vēl intensīvāk, piedāvājot risinājumus, kas vēl vairāk pielāgoti katras dalībvalsts un reģiona dažādajām situācijām.
Spriežot par labas pārvaldības un administratīvās kapacitātes stiprināšanu, ministri norādīja, ka kohēzijas politikas efektivitāte ir dalībvalstu un Komisijas dalīta atbildība. Tajā izšķiroša loma ir sekmīgai un ciešai sadarbībai un tam, ka visā periodā noteikumi tiek interpretēti vienoti un konsekventi. Tāpat sadarbība praktiskos pasākumos ir priekšnoteikumus tam, lai vienkāršotu kohēzijas politiku un samazinātu administratīvo slogu un izmaksas finansējuma saņēmējiem un vadošajām iestādēm.
Turpinot diskusijas, 10.jūnijā notiks neformālā ministru sanāksme par teritoriālās un pilsētu attīstības jautājumiem Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda vadībā. Tās laikā pirmo reizi politiskā līmenī ministriem būs iespēja diskutēt par ES Pilsētprogrammu, vienojoties par tās pamatelementiem.
