Sanāksmes laikā dalībnieki lielu uzmanību veltīja labās prakses piemēriem Jauniešu garantijas projektu ieviešanā ES dalībvalstīs, pārrunājot pozitīvās iezīmes un problēmu risinājumus, kā arī grūtības, ar ko dažādu jomu pārstāvjiem nākas saskarties ESF programmu īstenošanā un projektu realizācijā.
Īpaši tika akcentēta nepieciešamība sniegt pietiekamu atbalstu tai sabiedrības grupai, kam tas visvairāk nepieciešams, – jauniešiem, kas “izkrituši” no aprites (izglītības sistēmas un nodarbinātības), ilgstošajiem bezdarbniekiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām u.c. Eksperti diskutēja arī par sociālā dialoga veicināšanu un iekļaujošo izglītību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Tāpat EK informēja par aktualitātēm likumdošanā – deleģētiem aktiem un ieviešanas aktiem, kā arī dažāda veida vadlīnijām, nosacījumiem, tostarp audita prasībām, kas jāievēro ESF projektu īstenošanā. Viena no aktualitātēm, ko pārrunāja, bija projektu dokumentācijas uzglabāšana, finansējuma izlietojuma izsekojamība un sasaiste ar projektā sasniegtajiem rezultātiem. Jautājums par projektos iesaistīto dalībnieku datu korektu uzkrāšanu, kas ietver arī dažādus sensitīvos datus, rosināja diskusiju par EK izvirzīto prasību samērīgumu.
Savukārt ESF projekta vizītē Jūrmalas sociālās aprūpes centra grupu dzīvokļu kompleksā un dienas nodarbinātības centrā – specializētajā darbnīcā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem Ķemeros - Latvijai bija iespēja pārējo ES dalībvalstu ekspertus iepazīstināt klātienē ar labās prakses piemēru, kā ESF līdzekļi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām palīdzējuši integrēties sabiedrībā.