Ziņas

#domasspēks: kultūra vieno Latviju un Grieķiju

2015. gads 22. maijs

Projekta #domasspēks jaunākajā īsfilmā Aspazijas dzejas rindas ceļo uz Eiropas kultūras šūpuli Grieķiju, kur mūziķis Psarantonis apliecina, ka kultūra var vienot tautas.

Vistiešākā saite ar Grieķiju ir Aspazijas (īstajā vārdā Johanna Emīlija Lizete Rozenberga) pseidonīmam. Viņa to izvēlējās jau agrā jaunībā, iedvesmojoties no Atēnu ietekmīgākā valstsvīra Perikla mīļotās. Atēnu Aspazija bija izglītota sieviete, kuras namā pulcējās Senās Grieķijas ievērojamākie domātāji.

Vēl viens no abu kultūru saskares punktiem ir tradīciju interpretācija jaunos, modernos veidos. Latviešu un citu tautu folkloras elementu radoša pārveide bija raksturīga Raiņa dzejai un dramaturģijai 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā. Savukārt krētiešu tradicionālās mūzikas mūsdienīgas un pārsteidzošas interpretācijas jau vairākus gadu desmitus veido Psarantoņa daiļradi.

Komponists, dziedātājs un liras virtuozs Psarantonis (īstajā vārdā Antonis Ksiluris) dzimis kalnainajā Anogejas ciematā Krētas salā. Deviņu gadu vecumā viņš sāka apgūt liras spēli, un viņa pirmā publika bija tradicionālo grieķu kāzu viesi. Kopš 60.gadiem viņš ir izdevis apmēram 30 mūzikas albumu un uzstājies Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā. Psarantonis mūzikas mīļotāju vidū guvis ievērību ar savu īpašo spēles un dziedāšanas stilu, kam raksturīga muzikāla dinamika – no maigiem čukstiem līdz pēkšņām ekspresīvām skaņu vētrām, kas tikpat negaidīti norimst un ieslīgst mītiskā klusumā.

Psarantonis
Psarantonis. Foto: Jura Podnieka studija

Šajā epizodē Psarantonis lasa fragmentu no Aspazijas dzejoļa “Zīdautiņš”, kas iekļauts krājumā “Ziedu klēpis” (1911). Tas stāsta par mazām tautām, kuru pūrā ir liels kultūras mantojums.

Latviešiem šajā pūrā glabājas tautasdziesma, kurā apvienojas prieks par dabas skaistumu un varenību un vienlaikus skumjas par tautas izciestajām sāpēm. Savukārt krētiešiem tā ir bagātīgā mītu pasaule. Mūziķis īsfilmā stāsta vienu no šiem mītiem – par Zeva bērnību Īdas kalnā, kur viņu uzaudzinājusi kaza Amalteja un dejojošie karavīri kurēti.

“Dzīvības pulss ir mūzikā, dabā un mūsos,” saka epizodes galvenais varonis Psarantonis.

 #domasspēks (angliski #mindpower) ir projekts, kas veltīts Raiņa un Aspazijas 150.gadadienai. 29 īsfilmās sabiedrībā pazīstami cilvēki no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm savā dzimtajā valodā lasa citātus no abu dzejnieku daiļrades. Projekts ir iekļauts Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmā.

Īsfilmas skatāmas Latvijas prezidentūras oficiālajā Youtube kanālā un projekta Facebook lapā.

Sazināties
Linda Jākobsone
Prezidentūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja