Parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, aizvietojot ES Augsto pārstāvi ārlietu un drošības politikas jautājumos Federiku Mogerīni, uzstājās 20.maija Eiropas Parlamenta plenārsēdes diskusijā par Austrumu partnerības samitu Rīgā. Parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka Rīgas samitam ir jādod pozitīva virzība Austrumu partnerības tālākai attīstībai.
2014.gada jūnijā parakstītie Asociācijas līgumi ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu ir izvirzījuši ES sadarbību ar šīm valstīm kvalitatīvi jaunā līmenī. Asociācijas līgumi, tai skaitā Brīvās tirdzniecības līgumi ar Gruziju un Moldovu jau tiek provizoriski piemēroti, kam jau jūtami pozitīvi rezultāti. Sākotnējie dati liecina, ka tirdzniecības apjomi starp ES un Gruziju, kā arī ES un Moldovu palielinās. Aprīlī ES – Ukrainas samitā tika vēlreiz apliecināts, ka ES – Ukrainas Brīvās tirdzniecības līguma provizoriska piemērošana sāksies 2016.gada 1.janvārī.
Zanda Kalniņa-Lukaševica informēja Eiropas Parlamentu, ka, gatavojoties Rīgas samitam, ir panākta kopēja izpratne ar Armēniju par attiecību tālāko attīstību. ES šobrīd gaida Azerbaidžānas viedokli par to, kā veidot tālākās ES – Azerbaidžānas attiecības. Tāpat tiek pārdomāti veidi, kā turpināt sadarbības padziļināšanu ar Baltkrieviju.
Parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka ES divpusējo attiecību ar Austrumu partnerības valstīm tālāka attīstība ar katrai valstij atbilstošu pieeju ir labākais veids, kā turpināt Austrumu partnerības politiku un partnervalstu iesaisti tajā.
Zanda Kalniņa-Lukaševica arī norādīja, ka ir noticis progress mobilitātes jautājumos. Kopš pagājušā gada aprīļa Moldova jau izbauda priekšrocības, ko sniedz bezvīzu režīms ar Šengenas zonas valstīm. Gruzija un Ukraina ir sasniegušas labu progresu, ieviešot Vīzu liberalizācijas rīcības plānus. Eiropas Komisijas progresa ziņojumos iekļauto pasākumu ieviešana ļaus šīm valstīm pabeigt izvirzīto nosacījumu izpildīšanu. Eiropas Komisija turpinās sniegt atbalstu Gruzijai un Ukrainai šo pasākumu īstenošanā. Līdz šī gada beigām Komisija vēlreiz ziņos par Gruzijas un Ukrainas sasniegto progresu. Savukārt ar Baltkrieviju tuvākajā laikā ceram pabeigt sarunas par vīzu atvieglotas izsniegšanas un atpakaļuzņemšanas līgumiem.
Parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka Austrumu partnerība un ES attiecības ar Austrumu partnerības valstīm nav vērstas ne pret vienu valsti. ES turpinās atbalstīt Austrumu partnerības valstis, tām brīvi pieņemot lēmumus par savām ārpolitikas prioritātēm un tirdzniecības attiecībām.
Z.Kalniņa-Lukaševica, noslēdzot diskusiju, norādīja, ka Rīgas samits būs laba iespēja vēlreiz apstiprināt ES apņemšanos veidot tālākas attiecības ar Austrumu Partnerības valstīm.
Debašu laikā Eiropas Parlamenta politiskās grupas izteica stingru aicinājumu stiprināt attiecības ar Austrumu partnerības valstīm, tostarp, atbalstot demokrātiskās un ekonomiskās reformas. Īpaši tika uzsvērta nepieciešamība liberalizēt vīzu režīmu ar Ukrainu un Gruziju.
Eiropas Parlamentā plašu uztraukumu izraisa Krievijas Federācijas agresija Ukrainā, kā arī tās īstenotais spiediens uz Moldovu un Gruziju. Šīs politikas gaismā tika akcentēta īpaša nepieciešamība cīnīties pret Krievijas Federācijas veikto propagandu un cita veida hibrīdiem draudiem. Deputāti arī informēja par 98 deputātu atklātu aicinājumu Rīgas samita dalībniekiem.
