"Eiropas valstīm ir jāizrāda atbildība un solidaritāte, lai pārvarētu ekonomikas krīzes izraisītās sociālās un ekonomiskās grūtības," vadot Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) sanāksmi, uzsvēra Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa arī pauda bažas par pastāvīgi augsto jauniešu bezdarba līmeni dažās EEZ dalībvalstīs.
43. EEZ Padomes sanāksme notika Briselē 18.maijā. Padome atzinīgi novērtēja EEZ Līguma darbību 20 gadu laikā, uzsverot, ka šī vienošanās ir spējusi pielāgoties gan izmaiņām ES līgumos, gan arī ES paplašināšanās procesam. EEZ Padome atzina, ka šī vienotā tirgus sekmīga darbība un turpmākā attīstība būs viens no galvenajiem dzinējspēkiem, lai Eiropā atsāktos izaugsme.
EEZ Padomē notika arī politikas debates par Digitalizācijas programmu, uzmanību pievēršot Digitālā vienotā tirgus stratēģijai, ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 6.maijā.
Politiskā dialoga ietvaros notika viedokļu apmaiņa par Ukrainu un Krieviju, Austrumu partnerības samitu Rīgā, situāciju Sīrijā, Irākā, Lībijā, kā arī ISIL/Da’esh, tostarp radikalizācijas un ekstrēmistu vardarbības apkarošanu Eiropā. ES delegāciju politiskajā dialogā ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni (Federica Mogherini) vārdā vadīja Z.Kalniņa-Lukaševica.
No EEZ EBTA valstu puses EEZ Padomē piedalījās Islandes ārlietu ministrs Gunnars Brāge Sveinsons (Gunnar Bragi Sveinsson), Norvēģijas premjerministra biroja EEZ un ES lietu ministrs Vīdars Helgesens (Vidar Helgesen) un Lihtenšteinas ārlietu ministre Aurēlija Frika (Aurelia Frick), savukārt no ES puses - ES Padomes locekļi, Eiropas Komisijas un Eiropas Ārējā darbības dienesta pārstāvji.
EEZ Padome tiekas divreiz gadā, lai sniegtu politisku impulsu EEZ līguma attīstībai. EEZ apvieno 28 Eiropas Savienības dalībvalstis un trīs EEZ Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis - Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju - vienotā tirgū. EEZ Padomē tiek apspriesta EEZ līguma ieviešana un apstiprināti EEZ Padomes secinājumi par sadarbību starp ES un EEZ EBTA valstīm. EEZ Padomes secinājumi aptver plašu ES un EEZ EBTA valstu sadarbības jautājumu loku. Piemēram, EEZ EBTA valstu dalību ES iekšējā tirgū, EEZ saistošo ES tiesību aktu piemērošanu, valstu līdzdalību ES aģentūrās, sarunas par EEZ un Norvēģijas finanšu mehānismiem sociālo un ekonomisko atšķirību EEZ mazināšanai, kā arī sarunas par lauksaimniecības preču tirdzniecības liberalizāciju.
