2015. gada 18. maijā Briselē notika ES un Turcijas Asociācijas padomes 53. sanāksme.
Sanāksmi vadīja Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu (Mevlüt Çavuşoğlu). Viņu pavadīja Turcijas ES lietu ministrs un galvenais sarunvedis Volkan Bozkirs (Volkan Bozkir). ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerini (Federica Mogherini) vārdā ES delegāciju vadīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Eiropas Komisiju pārstāvēja Eiropas Kaimiņattiecību un paplašināšanas sarunu komisārs Johanness Hāns (Johannes Hahn).
Sanāksme sniedza iespēju izvērtēt ES un Turcijas attiecības un apmainīties viedokļiem par virkni jautājumu. Sanāksmē vēlreiz apstiprināja nozīmīgumu, ko ES piešķir attiecībām ar Turciju kā ES kandidātvalsti un svarīgu partneri.
ES augstu novērtēja Turcijas ieguldītās ievērojamās pūles, tai uzņemot apmēram divus miljonus bēgļu, kas pametuši vardarbības skarto Sīriju un Irāku. Šajā sakarībā ES uzsvēra, ka kritiskās situācijas dēļ, kas izvēršas šajā reģionā, īpaši Sīrijā un Irākā, ir īpaši svarīgi aktivizēt dialogu un sadarbību ārpolitikas jautājumos.
ES ierosināja veidot ciešāku sadarbību pret ISIL/Da'esh un šīs organizācijas finansējuma avotiem un ierobežot ārvalstu karotāju ieplūšanu.
Dalībnieki atzinīgi novērtēja ES un Turcijas aktīvo pretterorisma dialogu un paraugprakses apmaiņu radikalizācijas un teroristu rekrutēšanas novēršanā. ES arī apstiprināja apņemšanos stiprināt pretterorisma sadarbību un uzsvēra, ka ir svarīgi attīstīt policijas un tiesu iestāžu sadarbību terorisma apkarošanas jomā.
Apspriežot nelegālās migrācijas problēmu, ES puse atkārtoti uzsvēra savu apņemšanos aktivizēt sadarbību ar Turciju, lai novērstu nelegālās migrācijas plūsmu, ko 2015. gada 23. aprīlī pauda arī Eiropadome. ES arī pauda bažas par to, ka aizvien biežāki kļūst gadījumi, kad nelikumīgi tiek šķērsotas to ES dalībvalstu jūras robeža, kuras atrodas Turcijai kaimiņos. ES atzina, ka ir uzlabojusies pārrobežu sadarbība ar Grieķiju un Bulgāriju, un atzinīgi izteicās par Turcijas iestāžu dialogu ar Grieķijas un Itālijas iestādēm, ko risina, lai vērstos pret nelikumīgu migrāciju pāri jūrai. ES rosināja Turciju izvērst šādu dialogu pilnvērtīgā sadarbībā, lai novērstu nelikumīgas migrācijas plūsmas Egejas jūrā un Vidusjūrā un apkarotu migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību. ES arī atgādināja, ka sagaida, lai Turcija pilnībā un efektīvi īstenotu ES un Turcijas līgumu par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu.
Attiecībā uz ES attiecībām ar Turciju ES pauda atzinību par Turcijas valdības atjaunoto apņemšanos turpināt virzību uz pievienošanos ES. ES uzsvēra, ka aktīvas un ticamas iestāšanās sarunas, kas ievēro ES saistības un izvirzītos nosacījumus, līdztekus citiem ES un Turcijas attiecību virzieniem dos iespēju ES un Turcijas attiecībām pilnībā īstenot savu potenciālu.
Šajā ziņā ES pauda skaidru nostāju par Asociācijas līguma papildprotokolu. Jāpilda līgumsaistības pilnībā un bez diskriminācijas ieviest līgumu attiecībā uz visām ES dalībvalstīm. Šī ieviešana varētu ievērojami veicināt sarunu procesu.
Kā uzsvērts Sarunu programmā, ES sagaida, ka Turcija aktīvi atbalstīs sarunas, kuru mērķis ir taisnīgs, visaptverošs un dzīvotspējīgs Kipras problēmas risinājums ANO ietvaros saskaņā ar attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām un atbilstoši savienības dibināšanas principiem. Joprojām izšķiroša nozīme ir Turcijas saistībām un konkrētam ieguldījumam šādā visaptverošā risinājumā. Pašreizējos apstākļos ES uzskata, ka svarīgāk nekā jebkad agrāk ir nodrošināt labvēlīgu gaisotni sarunu atsākšanai, lai panāktu visaptverošu Kipras jautājuma risinājumu. ES atzinīgi novērtēja sarunu atsākšanu 2015. gada 15. maijā. Kā pausts Eiropadomes 2014. gada marta secinājumos, Eiropadome ir izteikusi gatavību iesaistīties un atbalstīt šīs sarunas.
Attiecībā uz notikumiem Turcijā ES izteica visstingrāko politisko atbalstu atjaunotajiem centieniem miermīlīgi atrisināt kurdu jautājumu un mudināja visas iesaistītās puses arī turpmāk pielikt pūles, lai virzītu šo procesu uz priekšu.
ES atzinīgi novērtēja iepriekšējos gados pieņemto reformu nepārtraukto īstenošanu, jo īpaši pasākumus, par kuriem tika paziņots 2013. gada septembra demokratizācijas pasākumu kopumā. Tomēr ES pauda bažas par izpildvaras pārmērīgu iejaukšanos tiesu iestāžu darbā, biežām izmaiņām svarīgos tiesību aktos, nekonsultējoties ar ieinteresētajām pusēm, un ierobežotu informācijas pieejamību. Reformām jānodrošina attiecīgie kontroles un līdzsvara mehānismi, kas pilnībā garantētu brīvību, demokrātiju, līdztiesību, likumību un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību ievērošanu. Reformas, to skaitā reformas jaunas konstitūcijas izstrādei jāsagatavo saskaņā ar Eiropas standartiem, lai panāktu pilnīgu atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem.
Attiecībā uz ekonomisko sadarbību ES atgādināja par Turcijas un ES stiprajiem ekonomiskajiem sakariem un nepieciešamību attīstīt augsta līmeņa dialogu ekonomikas jomā. Panākumi sarunu 17. sadaļā „Ekonomikas un monetārā politika" turpmāk pienācīgi atbalstīs šādu dialogu un veicinās tiesību aktu saskaņošanu ar acquis.
Visbeidzot Asociācijas padome izvērtēja attiecības saskaņā ar Asociācijas līgumu un Muitas savienību. Šajā sakarībā ES atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos konstruktīvi sadarboties ar Turciju, lai maksimāli izmantotu Muitas savienības sniegtās iespējas un atrisinātu nenokārtotās domstarpības.
