Pēdējās trīsgades nozīmīgākais augstākās izglītības notikums – Erevānas Ministru konference un ceturtais Boloņas politikas forums šodien noslēdzies ar ministru vienošanos par Erevānas Komunikē, kas nosaka augstākās izglītības prioritātes laika periodam līdz 2018.gadam.
Viens no ministru sanāksmes galvenajiem akcentiem – nepieciešamība visām Eiropas Augstākās izglītības telpas (EAIT) dalībvalstīm, kopskaitā 48, īstenot strukturālās reformas, pārejot uz vienotu grādu sistēmu un kvalitātes nodrošināšanas standartiem. Taču vienlaikus Komunikē norāda uz nepieciešamību tiekties pēc inovācijām pedagoģijā, digitālā potenciāla pilnīgāku izmantošanu, sadarbības stiprināšanu ar darba devējiem, studentu un mācībspēku mobilitāti, jo īpaši domājot par konfliktu skartajām valstīm un cilvēkiem, kas ir nelabvēlīgā situācijā. Tāpat tika izsvērta vajadzība veidot iekļaujošākas universitātes, tostarp akcentējot nepieciešamību vairāk domāt par mūžizglītību.
Armēnijas prezidenta Serža Sargsjana (Serzh Sargsyan) atklātā konference pulcēja ap 500 delegātu no 48 EAIT valstīm, tostarp arī Baltkrievijas, kuras oficiālā uzņemšana EAIT notika konferences laikā un kas apņēmusies tuvāko trīs gadu laikā īstenot vērienīgas strukturālās reformas.
Ministru konferencē, kuras līdzpriekšsēdētāji bija Latvijas izglītības un zinātnes ministre, ES Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomes priekšsēdētāja Mārīte Seile un Īslandes izglītības ministrs Idlugi Gunnarsons (Illugi Gunnarson), izvērtētas augstākās izglītības un Boloņas procesa nākotnes perspektīvas tādu mūsdienu sociālekonomisko izaicinājumu kontekstā kā demogrāfiskās izmaiņas, augošās darba tirgus prasības, tehnoloģiju attīstība, migrācija, konflikti un radikalizācija. Arī Eiropas Komisijas Izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisārs Tibors Navračičs (Tibor Navracsics) savā runā atklāšanas sesijā minēja nepieciešamību pārskatīt Boloņas procesa prioritātes un saistības, kā arī sniegt šai sadarbībai jaunu elpu.
Pateicoties Boloņas procesam un EAIT, gan studenti un mācībspēki, gan sabiedrība kopumā guvusi labumu no arvien pielīdzināmākām izglītības sistēmām, pieaugošas mobilitātes un starptautiskās konkurētspējas.
"Par spīti dažkārt izskanējušiem kritiskiem viedokļiem ir acīmredzams, ka EAIT ir veiksmīgi progresējusi, risinot pašreizējās sociālekonomiskās problēmas. Šodien mēs runājam par augstāko izglītību, kas ne tikai atbilst darba tirgum, bet rada darba tirgu," sacīja Mārīte Seile. Ministre vienlaikus arī norādīja, ka progress visās dalībvalstīs nav vienāds. "Ir nepieciešams turpināt iesākto darbu, nodrošināt augstu izglītības kvalitāti, atbalstīt uz studentiem vērstu mācīšanos un sekmēt moderno tehnoloģiju potenciāla izmantošanu izglītības procesā."
Ministru sanāksmēm notiekot reizi trīs gados, procesa virzību ikdienā pārrauga Boloņas procesa vadības grupa (BPVG), kas Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā Rīgā tikusies jau divkārt. Ņemot vērā Erevānas Komunikē, BPVG noteiks darba plānu un pārvaldīs to turpmākos trīs gadus. Nākamā ministru sanāksme notiks 2018.gadā Francijā.
Par Eiropas Augstākās izglītības telpu
Vienotas EAIT izveide bija galvenais mērķis, aizsākot Boloņas procesu 1999.gadā. 2010.gadā īstenotā EAIT ir starptautiskā sadarbība augstākās izglītības jomā, tiecoties to padarīt pārskatāmāku, pielīdzināmu un savietojamu.
