Šodien, 4.maijā, Rīgā noslēdzās viens no lielākajiem Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) organizētajiem globālajiem pasākumiem, kas ietvēra Pasaules preses brīvības dienai veltītu konferenci, medijiem krievu valodā veltītu paralēlu pasākumu un Giljermo Kano (Guillermo Cano) vārdā nosauktās Pasaules preses brīvības dienas balvas pasniegšanas ceremoniju.
Pasākuma noslēguma ceremonijā par 2016.gada Pasaules preses brīvības dienas norises vietu tika pasludināta Somija. Konferencē tika pieņemta arī Rīgas deklarācija, kurā īpaši uzsvērta mediju un dzimumu līdztiesības nozīmība ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.
Ārlietu ministrijas Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītāja Baiba Braže noslēguma ceremonijas laikā svinīgi apsveica Somijas vēstnieku Latvijā Olli Kantanenu (Olli Kantanen), novēlot viņam veiksmīgi turpināt nozīmīgo tradīciju. Somijas laikraksts Helsingin Sanomat ir Pasaules preses brīvības balvas galvenais atbalstītājs.
Konference aptvēra tādus jautājumus kā vārda brīvības izaicinājumi digitālā laikmetā, kvalitatīva pētnieciskā žurnālistika, žurnālistu drošība, sieviešu loma medijos, mediju un informācijas lietotprasmes. Pasākumu laikā vairākkārt izskanēja viedoklis, ka mediju brīvība un cilvēktiesību ievērošana ir brīvu un demokrātisku sabiedrību, ekonomiskas izaugsmes, ilgstoša miera un tādējādi - ilgtspējīgas attīstības pamatā.
Par Pasaules preses brīvības balvas laureātu neatkarīga žūrija šogad izraudzīja Sīrijas žurnālistu un cilvēktiesību aktīvistu Mazenu Dārvišu (Mazen Darwish). Balvu saņēma viņa dzīvesbiedre, Sīrijas mediju un vārda brīvības centra direktore Jara Badra (Yara Bader), jo Mazens Dārvišs jau kopš 2012.gada atrodas ieslodzījumā.
Vienlaikus ar konferenci, par kuras norisi sabiedrību informēja profesionāli žurnālisti, Vitas Dreijeres (Latvijas Universitāte) vadībā darbojās arī jauniešu ziņu redakcija. Vairāk nekā 30 jauniešu no visas pasaules sagatavoja divus Pasaules preses brīvības pasākumus atspoguļojošus drukātus ziņu izlaidumus angļu valodā, katru 12 lappušu apjomā. Ar tiem var iepazīties šeit: Avviso No.1 un Avviso No.2. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja iepazīties arī ar angļu valodā izdotu brošūru, kurā iekļauti 10+1 saistoši stāsti par vārda brīvības vēsturi Latvijā. Brošūras ieceres autore un redaktore ir Latvijas Universitātes profesore Vita Zelče.
Šogad Preses brīvības diena notika zīmīgā laikā - Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas deklarācijas 25. un UNESCO 70.gadadienā, turklāt Latvijai pildot ES Padomes prezidējošās valsts pienākumus. Latvijas Pasts par godu 2015.gada Pasaules preses brīvības dienai izdevis īpašu Vārda brīvības pastmarku, kuru svinīgi pasniedza UNESCO ģenerāldirektorei Irinai Bokovai (Irina Bokova).
Par ieguldījumu veiksmīgā Pasaules preses brīvības dienas svinību norisē Rīgā Ārlietu ministrija īpaši pateicas sadarbības partneriem UNESCO (gan sekretariātā Parīzē, gan UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai), Stokholmas ekonomikas augstskolai Rīgā, Latvijas Universitātei, Latvijas Žurnālistu asociācijai, Zviedrijas vēstniecībai Rīgā, Valsts Prezidenta kancelejai, kā arī Šveices un ASV vēstniecībām un Ziemeļvalstu informācijas birojam.
No 2. līdz 4.maijam Pasaules preses brīvības dienas pasākumus Rīgā organizēja UNESCO sadarbībā ar Ārlietu ministriju. Tos apmeklēja vairāk nekā 500 dalībnieki no 81 valsts.
