Strasbūrā, 29.aprīlī, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica, runājot Eiropas Savienības (ES) Padomes vārdā, atzinīgi novērtēja pozitīvo dinamiku ES attiecībās ar Albāniju un Bosniju un Hercegovinu, vienlaikus norādot uz nepieciešamību īstenot politiskās apņemšanās un reformas abās valstīs. Debates Eiropas Parlamentā notika, deputātiem gatavojoties pieņemt rezolūcijas par Eiropas Komisijas ieteikumiem šīm valstīm.
Uzsverot, ka līdz šim Albānija ir izrādījusi apņēmību īstenot ar ES integrāciju saistītās reformas, parlamentārā sekretāre arī norādīja, ka pirms iestāšanās sarunu uzsākšanas Albānijai jāuzrāda konkrēti reformu rezultāti. Tas jo īpaši attiecas uz tiesu sistēmas sakārtošanu, cīņu pret organizēto noziedzību un korupcijas apkarošanu. ES kandidātvalsts statuss Albānijai tika piešķirts 2014.gadā.
Pievēršoties Bosnijai un Hercegovinai, Z. Kalniņa-Lukaševica uzteica dinamiku ES un Bosnijas un Hercegovinas attiecībās,kas attīstījusies pēdējā pusgada laikā. Parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka Bosnijas un Hercegovinas valdības nesenā apņemšanās par nepieciešamajām reformām deva iespēju ES Padomei lemt par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma stāšanos spēkā šā gada jūnijā.
Bosnija un Hercegovina, atšķirībā no Albānijas, šobrīd vēl nav ieguvusi kandidātvalsts statusu. Stabilizācijas un asociācijas nolīgumi ietver soļus, kas nepieciešami Rietumbalkānu valstu tuvināšanai ES.
Eiropas Komisija katru gadu sagatavo progresa ziņojumus par ES kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, ko apspriež gan ES Padome, gan Eiropas Parlaments. Progresa ziņojumi par Albāniju un Bosniju un Hercegovinu tika pieņemti 2014.gada oktobrī.
Eiropas Parlaments ik mēnesi sanāk četru dienu ilgā plenārsesijā (no pirmdienas līdz ceturtdienai) Strasbūrā. Reizi mēnesī papildus vienas dienas sesijas tiek rīkotas arī Briselē.
