Piektdien, 20.martā, Briselē turpinājās Eiropadomes tikšanās, kuras laikā Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma ES valstu un valdību vadītājus ielūdza uz Austrumu partnerības samitu Rīgā 21.-22.maijā.
L.Straujuma uzsvēra, ka Rīgas samits būs signāls, ka Eiropas Savienība konsekventi turpina ciešākas sadarbības veidošanu ar Austrumu partnerības valstīm, atbilstoši katras valsts vēlmēm, sasniegumiem un reformu gaitai.
Turpinot iepriekšējā dienā aizsāktās diskusijas, ES valstu un valdību vadītāji pievērsa uzmanību Eiropas izaugsmes un ekonomikas attīstības tematikai. L.Straujuma norādīja, ka Latvijas prezidentūra līdz martam rīkoja diskusijas par Ikgadējo izaugsmes ziņojumu, kurā fiksētas reformas un uzņēmējdarbības vides veicināšanas pasākumi, kas jāveic katrā Eiropas Savienības valstī, lai sekmētu ekonomisko izaugsmi. Eiropadomes laikā tika apstiprināta tālākā strukturālo reformu īstenošana, kā arī nepieciešamība modernizēt valsts pārvaldi.
L.Straujuma uzsvēra, ka Eiropas izaugsmei ir būtiski izveidot labi funkcionējošu, drošu Digitālo vienoto tirgu, un Latvijas prezidentūra sagaida, ka Eiropas Komisija nāks klajā ar Digitālā vienotā tirgus stratēģiju maija sākumā.
ES valstu un valdību vadītāji atkārtoti apstiprināja savu atbalstu Eiropas Komisijai virzīt sarunas ar ASV valdību par Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP), lai tās noslēgtu šī gada decembrī.
Pārrunājot situāciju Grieķijā, tika atkārtots, ka Grieķijai vistuvākajā laikā ir jāiesniedz īstenojamo reformu saraksts un jāievēro 20.februārī Eirogrupas izvirzītie un Grieķijas apstiprinātie nosacījumi un rīcības plāns.
ES valstu un valdību vadītāji izteica nopietnas bažas par aktuālo situāciju Lībijā un aicināja visām konfliktā iesaistītajām pusēm vienoties par tūlītēju pamieru, uzsākot politisku dialogu un nacionālās vienotības valdības izveidi. Latvija pievienojās ES solījumam sniegt atbalstu panāktās vienošanās īstenošanai.
Eiropadome nosodīja šonedēļ notikušos terora aktus Tunisijā un izteica līdzjūtību visiem bojā gājušo tuviniekiem. Valstu un valdību vadītāji nolēma stiprināt ES sadarbību ar Tunisiju, kopīgi strādājot pie terorisma apkarošanas, kā arī izvēršot kontaktus demokrātijas stiprināšanā, ekonomikā un sociālajā jomā.
