Eiropas drošības stratēģijas pārskatīšana - ES iespēja adaptēties jaunajai drošības videi

2003.gads. Norisinās Sabiedroto operācija Irākā, Latvijas un 9 citu valstu iedzīvotāji izlemj pievienoties Eiropas Savienībai, Gruzijā notiek „Rožu revolūcija” un gandrīz visu ES valstu ekonomika uzrāda pieaugumu salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Tas ir arī gads, kurā tiek apstiprināta Eiropas drošības stratēģija.

2015.gads. ES ir jau 28 valstis un tās pamazām uzrāda ekonomisko augšupeju pēc ekonomiskās krīzes, ko pasaule piedzīvoja 2008.gadā. Gan ES austrumu, gan arī dienvidu reģionos drošības situācija ir nestabila un rada draudus arī savienībai. 2015.gads ir arī gads, kurā plānots pārskatīt Eiropas drošības stratēģiju. Tam atbalstu izteikuši dalībvalstu aizsardzības ministri februārī notikušajā neformālajā ministru sanāksmē Rīgā. Arī Latvija kā ES Padomē prezidējošā valsts aktīvi atbalsta šīs stratēģijas pārskatīšanu.

Stratēģijas pārskatīšana ir sarežģīts un salīdzinoši ilgs process, tomēr nesenās pārmaiņas drošības vidē padara to par nepieciešamu. Kopējās drošības un aizsardzības politikai (KDAP) šāda līmeņa dokuments ir nepieciešams, lai tā spētu attīstīties līdz ar globālajiem notikumiem. Ir pienācis laiks definēt tos elementus, kuri jāiekļauj jaunajā stratēģijā.

• Pirmkārt, skatoties ne tikai no Latvijas, bet arī citu ES dalībvalstu interešu viedokļa, viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem stratēģijas pielietojamībai ir reālistisks un bezkaislīgs drošības vides izvērtējums. Stratēģijai ir jābūt noteiktam sākuma punktam, no kura izriet tālākā ES rīcība drošības jomā, un nenoliedzami šim sākuma punktam ir jābūt dalībvalstu, kā arī atbilstošo ES institūciju atbalstītam. Tātad ir skaidri jādefinē tālākā ES politika attiecībā uz Krieviju, tāpat kā stratēģija attiecībā uz ISIL vai turpmāku nestabilitāti Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā.
• Otrkārt, jādefinē ES mērķi drošības jomā un tiem ir jābūt samērīgiem ar budžeta iespējām. Stratēģija jāveido ņemot vērā finansējumu, kas ir pieejams jau tagad (vai arī zināms, ka noteikti būs pieejams tuvākajā nākotnē), nevis plānojot iespējamu ekonomikas attīstību nākotnē.
• Treškārt, skatoties uz neseno draudu raksturu, ir jāatzīst, ka jaunais apdraudējums var būt raksturojams kā „hibrīds” – jeb konvencionāls un nekonvencionāls drauds, kas var ietvert tādus instrumentus kā kiberuzbrukumi, naidīga propaganda, manipulēšana ar enerģētisko (ne)atkarību apvienojumā ar konvencionālu uzbrukumu. Jāuzsver, ka šajā gadījumā tiek runāts par ļoti plašu draudu spektru, kas nav tikai KDAP kompetencē. Tas ir gan dažādu ES Padomes formātu, gan arī dažādu Eiropas Komisijas komisāru kompetencē.

KDAP uzdevums šobrīd ir vairot izpratni citos atbilstošos forumos par to, ka ārējā drošība būtiski ietekmē arī iekšējo drošību un līdz ar to nevar novilkt stingru robežu starp tām. Būtiski ir veicināt sinerģijas starp civilo un militāro jomu, kas ļaus gan efektīvāk izmantot resursus, gan arī vairot visaptverošu izpratni par drošības jautājumiem. Hibrīdais apdraudējums ir tā joma, kur ES var darīt vairāk nekā NATO, taču ja ES šo uzdevumu neuzņemsies, tad tas būs jāveic atsevišķi katrai dalībvalstij padarot šo procesu ne tikai dārgāku, bet arī neefektīvāku.

• Visbeidzot ir jāatceras, ka 22 ES valstis ir arī NATO dalībvalstis, kas nozīmē, ka abu organizāciju militāro mērķu sasniegšanai tām ir viens resursu klāsts un tās nevar pieļaut nekādu centienu dublēšanu abās organizācijās. Šī iemesla dēļ, neskatoties uz politiskiem šķēršļiem, abām organizācijām vismaz praktiskā līmenī ir jāsadarbojas un jākoordinē darbs. Svarīgi atcerēties, ka kolektīvā aizsardzība Eiropā ir NATO uzdevums, un attiecīgi ir jāplāno ES pienesums drošībai un aizsardzībai.

Ja stratēģijas pārskatīšanas procesā tiks ievēroti šie četri principi, stratēģija kļūs par KDAP pamatdokumentu, kuru gan ES institūcijas, gan dalībvalstis uzskatīs par ceļvedi tālākajā ES drošības un aizsardzības dimensijas attīstībā. Tas savukārt nodrošinās lielāku skaidrību gan nacionālā, gan ES un NATO līmenī par efektīvāko resursu izlietošanas veidu drošības un aizsardzības vajadzībām.