Pēc tam, kad 2004.gadā notika valstu un iedzīvotāju skaita ziņā lielākā paplašināšanās un ES iestājās 10 jaunas dalībvalstis, tika izstrādāta kaimiņattiecību politika (The European Neighbourhood Policy), lai veicinātu dalībvalstu un kaimiņu reģionu vienmērīgu attīstību, kā arī stiprinātu politiskās un ekonomiskās saites. Šajā sadarbības platformā šobrīd iesaistītas 16 valstis.
Eiropas kaimiņattiecību politikas iniciatīva tiek īstenota gan divpusēji, starp ES un partnervalsti, gan vairākos reģionālos un daudzpusējos formātos kā, piemēram, Eiropas un Vidusjūras reģionu valstu sadarbība (ES un dienvidu kaimiņvalstis Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos), Melnās jūras reģiona sinerģija (reģionāla Melnās jūras valstu sadarbība) un Austrumu partnerība.
Austrumu partnerība (The Eastern Partnership) ir ES, tās 28 dalībvalstu un sešu Austrumeiropas partnervalstu – Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas – kopīga sadarbības iniciatīva. Lēmumu to uzsākt ES valstu un valdību vadītāji pieņēma 2009.gada maijā Prāgā.
Partnerība dod iespēju austrumu kaimiņvalstīm, kuras vēlas tuvināties ES un vairot politiskos, ekonomiskos un kultūras sakarus, to darīt. Partnerības pamatā ir kopīga apņemšanās sadarboties, balstoties uz starptautiskajām tiesībām un pamatvērtībām – demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību un pamatbrīvību (tirgus ekonomikas, ilgtspējīgas attīstības, labas pārvaldības) respektēšanu.
Austrumu partnerība ir viena no būtiskākajām ES ārpolitikas iniciatīvām, kas ir izdevīga gan katrai valstij atsevišķi, gan visam reģionam kopumā. Tā nenodrošina ceļu uz iestāšanos ES, bet ir brīvprātīga iniciatīva, kas iesaistītajām pusēm piedāvā plašākas sadarbības un attīstības iespējas.
Vīzu režīma pakāpeniska liberalizācija, lielāka enerģētiskā neatkarība, tirdzniecības atvieglojumi, kopīgu projektu īstenošana, finansiāls atbalsts reformu veikšanai – tie ir tikai daži no Austrumu partnerības valstu potenciālajiem ieguvumiem. ES savukārt iegūst stabilus, uz sadarbību orientētus kaimiņus, tādējādi veicinot kopējo reģionālo attīstību, drošību un stabilitāti, vienlaikus mazinot sociālās un ekonomiskās atšķirības.
Austrumu partnerībai ir divas sadarbības platformas:
Startējot no atšķirīgām izejas pozīcijām un ar dažādām ambīcijām, sešas valstis - Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina - 2009.gadā uzsāka kopīgu ceļu uz ciešāku sadarbību ar ES. Dažas no tām jau sākotnēji izrādīja vēlmi nākotnē iestāties ES, citas bija piesardzīgākas.
2014.gada jūnija beigās ES ar trīs Austrumu partnerības valstīm – Gruziju, Moldovu un Ukrainu – parakstīja Asociācijas līgumus, tajā skaitā vienošanos par Dziļu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA). Asociācijas līgumu mērķis ir padziļināt politiskās un ekonomiskās attiecības ar šīm valstīm un pakāpeniski integrēt tās ES iekšējā tirgū.
Austrumu partnerības valstu Eiropas integrācijas indekss ik gadu mēra šo valstu progresu virzībā uz integrāciju ES. Pēdējie dati apkopoti par laika periodu no 2013.gada janvāra līdz 2014.gada jūnijam. Šajā periodā Moldova bijusi vadošā AP valsts virzībā uz ciešāku integrāciju ar ES, pēc tam seko Gruzija un Ukraina.
Politisko, ekonomisko un sociālo saikņu stiprināšanas ziņā (linkage), kā arī, vērtējot likumdošanas prakses un institūciju darbības tuvināšanu ES standartiem (approximation), visas Austrumu partnerības valstis gadu gaitā uzrāda atšķirīgus, tomēr pozitīvus tuvināšanās rezultātus ES (sk. grafiku).
Asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumi ar Austrumu partnerības valstīm:
Gruzija – parakstīti, uzsākta pagaidu piemērošana
Moldova – parakstīti, uzsākta pagaidu piemērošana
Ukraina – parakstīti, uzsākta pagaidu piemērošana ( pagaidām netiek attiecināta uz DCFTA)
Vīzu režīmi ar AP valstīm:
Moldova – bezvīzu režīms
Ukraina un Gruzija - īsteno vīzu liberalizācijas plāna otro fāzi
Azerbaidžāna un Armēnija – vīzu režīma atvieglojumi
Reizi divos gados ES un Austrumu partnerības valstu politiskie līderi tiekas Austrumu partnerības samitā. Maija beigās Rīgā norisināsies jau ceturtais samits – tas būs viens no Latvijas prezidentūras centrālajiem notikumiem.
Austrumu partnerība kā viena no Eiropas kaimiņattiecību politikas dimensijām īpaši akcentēta arī Latvijas prezidentūras darba programmā kā prioritāte. Latvijas prezidentūras laikā mērķtiecīgi strādāts pie kaimiņattiecību politikas pārskatīšanas un līdzšinējo rezultātu izvērtēšanas.
Rīgas samits būs spēcīgs signāls ES ilgtermiņa stratēģiskajam atbalstam kaimiņattiecību politikai. Plānots, ka samitā tiks uzsvērta nepieciešamība ES īstenot vēl elastīgāku un iekļaujošāku pieeju sadarbībā ar partnervalstīm. Tā būs individuāla un diferencēta un ņems vērā katras valsts ambīcijas un iespējas.
- veicināt demokrātiju un labu pārvaldību;
- stiprināt enerģētisko neatkarību;
- veicināt nozaru reformas un vides aizsardzību;
- sekmēt cilvēku tiešu personisko kontaktu veidošanu (people to people);
- atbalstīt ekonomisko un sociālo attīstību;
- piešķirt papildu finansējumu sociālās nevienlīdzības mazināšanas un stabilitātes veicināšanas projektiem.
- Kas ir Eiropas kaimiņattiecību politika? (angļu valodā)
- Austrumu partnerība - Eiropas kaimiņattiecību politikas sastāvdaļa
- Eiropas kaimiņattiecību politika
- Austrumu partnerība (EĀDD) (angļu valodā)
- Prezentācija par Austrumu partnerību (EĀDD) (angļu valodā)
- Eiropas Integrācijas indekss 2014 (angļu valodā)
