Cilvēku radošums izpaužas dažādi – vieni izgudro pilnīgi jaunas, nebijušas lietas, bet citi piešķir jaunu dzīvi esošajām. Viena no latviešiem raksturīgajām īpašībām ir gatavība meklēt jaunas interpretācijas tradicionāliem dizaina elementiem – materiālam, formai un funkcionalitātei.
Latviešu krāsu un materiālu gaumes izcelsme sakņojas 18. un 19. gadsimtā, kad Latvijas iedzīvotāji savu apģērbu, rotas, traukus un citus sadzīves priekšmetus darināja paši – no materiāliem, kas pieejami dabā. Līdz ar to dzintars, lins, vilna, koks, māls, āda un citi materiāli, kā arī to tekstūra un krāsa kļuva par daļu no latviskā gara un veidoja priekšstatus par estētisko vidi.
Pēdējā desmitgadē Latvijā ir tapuši daudzi starptautiski novērtēti dizaina darbi. Bieži vien to iedvesmas avots ir balstīts latviešu tautas amatniecības tradīcijās. Tradicionālais savienojumā ar moderno rada oriģinālus, augstas kvalitātes dizaina un mākslas priekšmetus. Latvijas prezidentūras kultūras programma iepazīstina ar mūsu dizaineru darbiem, uzsverot radīto priekšmetu unikalitāti un laikmetīgo skatījumu uz tradīcijām, kas vainagojusies ar starptautisku atzinību par izcilību.
Māls ir viens no pirmajiem materiāliem, kas nāk prātā, domājot par latviešu tradicionālo amatniecību. Tieši keramikas trauki vislabāk noder latviešu ēdienu pasniegšanai.
Ingrīda Žagata – keramikas meistare ar 30 gadu pieredzi un darbnīcas “Cepļi” saimniece – ir iemācījusies iedvest jaunu dzīvību šajā miljoniem gadu vecajā materiālā. Ingrīda norāda, ka māls ir nesteidzīgs materiāls un atalgo tos, kas prot gaidīt. “Runā, ka visu var nopirkt par naudu, bet poda gatavību gan nav iespējams iegādāties. Man var piedāvāt miljonu, bet es nevarēšu to dabūt gatavu nākamajā dienā,” saka keramiķe.
Ingrīda iecienījusi tradicionālo melno cepli, kurā top melnie māla trauki, ar kuriem viņa regulāri piedalās starptautiskās dizaina izstādēs un kas aizceļojuši uz kolekcijām Eiropā, ASV un Japānā. Tradicionālajam materiālam Ingrīda piešķir jaunas formas, neparastus rakstus un pat jaunas funkcijas. Līdzās ierastajām māla krūzēm un bļodām viņa veido aromlampas, vannas istabas traukus un pat māla šampanieša glāzes, ko noteikti nepazina senie latviešu podnieki.
Dzintara apstrāde Latvijas teritorijā sākusies jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Tā dēvētais saules akmens te pildīja dārgakmens funkcijas, bija maiņas līdzeklis, to šuva pie apģērba, izmantoja rotās un deva līdzi mirušajiem kapā.
Pirms pāris gadiem pavisam jaunu dzintara izmantošanas veidu atklāja RTU pētniece Inga Ļašenko. Viņa izgatavoja dzintara pavedienu, kuru sākotnēji bija plānots izmantot medicīnā, taču interesi par izgudrojumu drīz vien izrādīja Latvijas tekstilmākslinieki. Piemēram, Inita Dzalbe, kuras uzņēmumā AmbLine audējas izgatavo apģērbu un gultasveļu no dzintara pavediena vijumā ar linu, vilnu, kokvilnu vai kašmiru.
“Tas, kas izskatās pēc parastas šalles, patiesībā ietver sevī daudz vairāk. Dzintara pavediens padara aušanas procesu sarežģītāku, taču tas dod reālu pievienoto vērtību mūsu produktiem. Un ļauj valkāt dzintaru visu laiku!” stāsta Inita. Pircēji Latvijā, Eiropā un Āzijā ir pārsteigti, ka pavediena formā dzintars ievērojami atšķiras no ierastā dzelteni oranžā saules akmens – tas ir gandrīz nemanāms. Inovatīvais dzintara izmantošanas veids ne tikai garantē pārsteiguma efektu, bet arī sniedz antibakteriālu un šūnas atjaunojošu iedarbību.
Meži klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, tādēļ ar koku latviešiem ir īpašas attiecības.
Koks ir ilgi kalpojošs un demokrātisks materiāls – cilvēkam pieejamākais būvmateriāls, kura apstrādei pietiek tikai ar paša rokām, ir pārliecināts mēbeļu dizainers Aldis Circenis. Viņš savā darbā izmanto savulaik iegūto klasiskā arhitekta izglītību – zināšanas par kompozīciju, mehāniku un mākslas vēsturi. “Man mācīja, ka dizaineram ir jārespektē materiāla dabiskais raksturs, nedrīkst to mocīt, ignorējot to un izliekoties, ka tas ir kāds cits materiāls,” viņš atceras.
Pat vistradicionālāko istabas mēbeli – krēslu – ir iespējams radoši attīstīt. Par to liecina Alda veidotā taburete Bloom, kas 2012.gadā saņēma prestižo dizaina balvu Red Dot Award. Tomēr dizainersatzīst, ka starp visām lietām, ko viņš radījis gadu gaitā, viņa favorīts ir šūpuļzirdziņš Roo. “Tas ir radījis daudz prieka. Esmu redzējis, kā svarīgi un nopietni cilvēki lielās izstādēs spontāni atplaukst smaidā, ieraugot Roo,” stāsta autors.
Senie latvieši staigāja lūku vīzēs un ādas pastalās – to Latvijā zina katrs bērns.
Un ādas apavi nekur nav pazuduši – latviešu dizaineres Elīnas Dobeles rokās tie ieguvuši īpašu ģeometriju, tīras līnijas un neparastas formas. Viņa ādu uzskata par cēlu un gudru materiālu: līdz ar ilgstošu valkāšanu novecojot, iegūstot grumbas un mainot krāsu, tas kļūst tikai labāks, turklāt āda ir elastīga un pielāgojas valkātājam. “Āda ir materiāls ar savu pieredzi. Kamēr tas nonāk līdz valkājamai formai, tas iziet cauri ļoti daudzām procedūrām, tam pieskaras daudzas rokas,” saka Elīna.
Tiecoties radīt kurpes, kas būtu ne vien skaistas, bet arī patiesi ērtas “mājas pēdām”, Elīna rūpīgi pētījusi pēdas anatomiju un dažādu materiālu īpašības. Viņa turpina meklēt tradicionālā un modernā saskares punktus dizainā, izzināt ādas apstrādes veidu dažādību un eksperimentēt ar jauniem materiāliem.
Visi šie radošie cilvēki – māla un dzintara latvietis, koka un ādas latvietis – ir sastopami ceļojošajā izstādē „PROUD LATVIA. Latvijas dizaina veiksmes stāsti”, ko veidojusi dizaina studija TEIKA. Tā ir daļa no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmas un atspoguļo pēdējās desmitgades radošos procesus dizaina nozarē Latvijā. Februārī izstāde viesojās Īrijā, bet aprīlī to plānots eksponēt Japānā. Vēl vairāk Latvijas dizaina veiksmes stāstu izlasāmi tīmekļa vietnē PROUD LATVIA.
