6. februārī Ārlietu ministrijā notika simpozijs "Eiropas Savienības un Japānas sadarbība, kopējie izaicinājumi un perspektīvas", kura mērķis bija pārrunāt Eiropas Savienības un Japānas sadarbības jautājumus, Latvijas ārpolitikas prioritātes prezidentūras laikā Eiropas Savienības (ES) Padomē, kā arī drošības situāciju Austrumāzijā.
Pasākumu atklāja Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs. Valsts sekretārs uzsvēra, ka Austrumu partnerība un ES Centrālāzijas valstu stratēģijas īstenošana ir Latvijas kā prezidējošās valsts ES Padomē prioritāte un aicināja Japānu sadarboties kopīgajos projektos. Kā veiksmīgs piemērs tika minēta Ārlietu ministrijas iniciētā izglītības programma Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu pārstāvju apmācībai Rīgas Juridiskajā augstskolā. Valsts sekretārs informēja, ka aprīlī Latvijā notiks ASEM (Asia – Europe Meeting) izglītības un satiksmes ministru tikšanās, kā arī maijā – Austrumu partnerības samits.
Japānas vēstnieks Tošijuki Taga (Toshiyuki Taga) savā uzrunā pauda prieku par notikušo simpoziju un akcentēja pārrunājamo jautājumu svarīgumu Japānai. Runājot par ES un Japānas attiecībām, vēstnieks uzsvēra ES-Japānas Brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas nepieciešamību, vienlaikus norādot uz Austrumu partnerības un Centrālāzijas jautājumu nozīmību sadarbībā ar ES. Īpašu uzmanību vēstnieks aicināja pievērst drošības situācijai Austrumāzijā.
Simpozija pirmā paneļa diskusijā ES Ārējās darbības dienesta (EĀDD ) Ziemeļaustrumu Āzijas un Okeānijas departamenta direktors Dr. Gerhards Sabatils (Gerhard Sabathil) uzstājās ar uzrunu, kurā iezīmēja ES un Japānas sadarbības pamatus, kā arī pauda cerību, ka šogad tiks noslēgts abām pusēm būtiskais Brīvās tirdzniecības līgums un ietvarlīgums. Panelī diskusijās piedalījās Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, Japānas vēstnieks ES Keiči Katakami (Keiichi Katakami), kā arī Japānas Keio Universitātes (Keio University) profesors Juiči Hosoja (Yuichi Hosoya). Paneli vadīja profesors, ES un Japānas jautājumu ilggadējs pētnieks Aksels Berkofskis (Axel Berkofsky).
Diskusijas otrā daļa tika veltīta Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu jautājumiem. Speciālo uzdevumu vēstnieks Juris Poikāns uzsvēra Austrumu partnerības nozīmību Eiropas Savienības kontekstā un skaidri norādīja, ka ES īstenotās politikas mērķis ir stiprināt ES un partnervalstu attiecības un tā nav vērsta pret trešajām valstīm. Panelī tika pārrunāta iespējamā sadarbība ar Japānu Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīs. Japānas vēstnieks ES K. Katakami norādīja, ka Japāna padziļina savu sadarbību īpaši ar Austrumu partnerības valstīm - ir atvērta jauna Japānas vēstniecība Armēnijā un tiek plānota Japānas diplomātiskā pārstāvniecība Moldovā. Gan Eiropas puses runātāji, gan Japānas pārstāvji atzina, ka galvenā prioritāte Austrumu partnerības valstīs ir stabilitāte un ilgtspējīga attīstība. Otrajā panelī ar viedokļiem dalījās arī Zviedrijas un Čehijas vēstnieki Austrumu partnerības jautājumos. Paneli vadīja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors un Rīgas Stradiņa universitātes politoloģijas profesors Dr. Andris Sprūds. Diskusijās puses atzīmēja īpašo Japānas ieguldījumu Afganistānā.
Simpozija trešajā panelī, kas veltīts Austrumāzijas drošības jautājumiem, runātāju vidū bija Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta direktors Aivars Puriņš, Japānas profesors J. Hosoja, EĀDD pārstāvis Dr. G. Sabatils un Latvijas Universitātes profesore Dr. Žaneta Ozoliņa. Šo paneli vadīja japāņu pētnieks, Hokaido Universitātes starptautiskās politikas profesors Kens Endo (Ken Endo). Paneļa runātāji atzina, ka Austrumāzijas drošības pamatus ir jāveido dialoga ceļā, kura galvenais mērķis būtu miers reģionā. Nav pieļaujama situācijas eskalācija. Abas puses minēja iespējamos praktiskās sadarbības veidus, kas ietvertu dialogu kiberdrošības jomā, kā arī pieredzes apmaiņu katastrofu novēršanas jomā.
Noslēdzot pasākumu, simpozija vadītājs Ārlietu ministrijas Divpusējās direkcijas vadītājs Einars Semanis atzīmēja Eiropas Savienības un Japānas kopējo fundamentālo vērtību nozīmību un līdzšinējās ciešās attiecības, kas ir pamats abu pušu ciešākai sadarbībai arī Austrumu partnerības un Centrālāzijas reģionos, kā arī miermīlīgam Austrumāzijas strīdīgo jautājumu risinājumam.
