Caur portretu glezniecību izstāde parāda īpašo un inovatīvo itāļu mākslas raksturu. Ekspozīcijas kodolu veido Boloņas Nacionālās Pinakotēkas kolekcija, kam pievienojas citu pilsētas muzeju darbi. Portrets ir žanrs, kas ļauj izsekot itāļu glezniecības meistarības izaugsmei vairākās mākslinieku paaudzēs.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce uzsver, ka šī izstāde ir nozīmīgs projekts no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, šāda veida mākslas materiāls Rīgā nav rādīts. LNMM kolekcijā gan ir atsevišķi itāļu meistaru darbi, bet šī perioda mākslas darbi tādā komplektācijā ir fantastiska iespēja Latvijas skatītājiem. Otrkārt, izstāde notiek Latvijas kā ES Padomes prezidējošās valsts kultūras programmas ietvaros un ļauj runāt par politisko trio principu, kas apvieno Itāliju, Latviju un Luksemburgu.
“Šī ir ne tikai pirmā reize, kad šīs gleznas tiek rādītas Rīgā. Šī ir arī viena no pirmajām reizēm, kad mēs vispār varam redzēt izstādi, kuru veido tikai portreti no Boloņas,” atzīst izstādes kurators, Boloņas Nacionālās Pinakotēkas direktors Luidži Fikači (Luiggi Ficacci).
Viņš skaidro, ka 16.–18.gadsimta mākslai raksturīga iepriekš nepieredzēta mākslinieka brīvība – viņam ir ļauts analizēt portretējamo, meklēt jaunu psiholoģisko un formālo saturu. Kā īpaši interesantu profesors Fikači min faktu, ka Mākslas muzejā “Rīgas Birža” glabājas ievērojama flāmu un holandiešu mākslas kolekcija. Tādējādi izstādes apmeklētājiem ir iespēja meklēt līdzības un atšķirības Dienvidu un Ziemeļeiropas mākslā un ieraudzīt, ka poētiskā ģeogrāfija baroka laikmetā ļoti atšķiras no militārās, politiskās un ekonomiskās ģeogrāfijas.
No kreisās: Izstādes kurators Prof. Luidži Fikači (Dr. Luiggi Ficacci) un "StArt" prezidents Davids Sandrīni (Davide Sandrini). Foto: EU2015.LV
Savukārt Mākslas muzeja “Rīgas Birža” vadītāja Daiga Upeniece norāda, ka izstāde veidota ļoti konceptuāli. Tā atgādina vecos Itālijas muzejus, kuriem raksturīgi iekšējie pagalmi ar kokiem un soliņiem, caur kuriem skatītāji nokļūst mākslas galerijās. Tur viņus sagaida patiesi barokāli mākslas darbi, kas liek iedziļināties attēlotajās personībās. Viņa arī informē, ka interesi par “Rīgas Biržai” veidoto izstādi jau izrādījuši Helsinku Sinebrihofa Mākslas muzeja (Sinebrychoff Art Museum) pārstāvji.
“Izstāde ir apliecinājums veiksmīgajai Itālijas un Latvijas sadarbībai laikā, kad Latvija ir ES Padomes prezidējošā valsts. Pateicoties Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai un Itālijas vēstniecībai Rīgā, izstāde sekmīgi turpina kultūras apmaiņu starp mūsu valstīm un sekmē Itālijas vēstures un mākslas mantojuma apriti ārpus savas zemes robežām,” saka izstāžu kompānijas StArt prezidents Davids Sandrīni (Davide Sandrini), kura uzņēmums piedalās ekspozīcijas veidošanā.
Izstādē pārstāvēti daudzi izcili itāļu mākslinieki. Katrai nākamajai Boloņas mākslinieku paaudzei raksturīga arvien augstākas kvalitātes tehnika, kā arī talants niansēti attēlot personāžu iekšējo pasauli. Ekspozīcija veidota ar domu izcelt tās kvalitatīvās vērtības, kas tiecas pāri laikam, vienlaikus aicinot saskatīt priekšnosacījumus romantisma un modernisma mākslas attīstībai. Katrs izstādes portrets ir izcila mākslinieciska veiksme, neparasts personības atveidojums, kurā atklājas gan cilvēka individualitāte, gan vēsturiskais konteksts.
Izstādes "Itāļu portreta glezniecības divi gadsimti. 1580–1780" atklāšana Mākslas muzejā "Rīgas Birža". Foto: EU2015.LV
Boloņas izvēle nav nejauša, jo šo pilsētu un Latviju saista interesanti vēsturiskie fakti. 1785.gadā Kurzemes hercogs Pēteris, ceļojot pa Eiropu, iemīlēja šo pilsētu un kā piemiņu par savu ceļojumu nodibināja mākslas prēmiju Boloņas Mākslas akadēmijā. Prestižā balva ieguva nosaukumu Concorso Curlandese un pastāvēja vēl ilgi pēc tam, kad Kurzemes hercogiste jau bija aizmirsta. Latvijā šis stāsts no jauna tika atklāts tikai 20.gadsimtā.
