Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pirmdien, 26.janvārī, Briselē vadīja ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (AGRIFISH) sanāksmi.
Prezidentvalsts Latvija izklāstīja Padomei savu darba programmu lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā. Attiecībā uz lauksaimniecību Padomes priekšsēdētājs uzsvēra, ka prezidentvalsts lielu nozīmi piešķir bioloģiskajai lauksaimniecībai. Ministrs Dūklavs atzīmēja: "Pamatojoties uz iepriekšējās prezidentvalsts sasniegto, mēs plānojam līdz mūsu prezidentūras beigām panākt vispārēju pieeju Padomē."
J.Dūklavs arī norādīja, ka "kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošana ir viena no galvenajām prezidentvalsts Latvijas prioritātēm. Mēs nodrošināsim, ka Padome var dot skaidru vēstījumu Komisijai par jautājumiem, kurus vēl aizvien nepieciešams vienkāršot saskaņā ar reformēto KLP attiecībā uz tiešajiem maksājumiem, lauku attīstību un tirgu kopīgo organizāciju."
Padome rīkoja atklātas debates saistībā ar priekšlikumu par daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā.
Šī plāna pamatā ir vairāksugu pieeja, un ar to tiks nodrošināts, ka zivju krājumi Baltijas jūrā tiek izmantoti ilgtspējīgi. Kopumā dalībvalstis atzinīgi novērtēja priekšlikumu un uzsvēra, ka tas būs kā izmēģinājuma gadījums jaunas paaudzes daudzgadu pārvaldības plāniem. Jānis Dūklavs teica: "Šīs debates palīdzēs mūsu prezidentūrai iespējami drīz panākt vienošanos ar Padomi un sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu."
Attiecībā uz pašreizējo stāvokli sarunās ar Eiropas Parlamentu par izkraušanas pienākuma īstenošanu daudzas dalībvalstis pauda atbalstu prezidentvalsts Latvijas piedāvātajam kompromisam ar mērķi ātri panākt vienošanos par šo jautājumu.
Attiecībā uz spēkā esošo Krievijas aizliegumu attiecībā uz ES lauksaimniecības produktiem, ko Krievija ieviesa 2014. gada augustā, Padomes priekšsēdētājs atgādināja, ka "jautājums par Krievijas aizliegumu būtu jārisina vienoti visai ES un ka diferencēta dalībvalstu pieeja nav pieņemama".
Padome apsprieda arī tirgus norises un līdzšinējos pasākumus attiecībā uz augļiem, dārzeņiem un piena produktiem, ko, reaģējot uz Krievijas aizliegumu, ieviesusi Komisija. Atzīstot pasākumu nozīmi, dalībvalstis tomēr pauda bažas, ka tie varētu izrādīties nepietiekami, lai mazinātu sekas, ko Krievijas aizliegums rada ES tirgum. Dažas dalībvalstis arī vērsa uzmanību uz grūtībām, ar ko saskaras cūkgaļas nozarē, kurā līdz šim nav īstenoti nekādi tirgus pasākumi.
