Klātesot delegātiem no 35 valstīm, kā arī Eiropas Komisijai, Eiropas Padomei un vairākām organizācijām, Rīgā divu dienu garumā noritēja Boloņas procesa vadības grupas sanāksme. Tās ietvaros tika gatavots saturs 14.-15.maijā Armēnijas galvaspilsētā Erevānā plānotajai ministru konferencei un Boloņas politikas forumam.
Pirms 15 gadiem parakstītā Boloņas deklarācija ieskicēja 29 valstu virzību uz vienotu Eiropas augstākās izglītības telpu – reģionu, kura iedzīvotāju intelektuālā bagāža var netraucēti ceļot un kur vienā valstī iegūta augstākā izglītība tiek saprasta un akceptēta citviet.
Lai izvērtētu iepriekšējā posma rezultātus, kā arī apstiprinātu darba programmu nākamajam periodam, Boloņas procesā iesaistīto valstu ministri tiekas reizi trīs gados. Posmā starp ministru konferencēm, procesa virzību uzrauga vadības grupa (Bologna Follow-up Group). Latvijas prezidentūras ietvaros šī ir pirmā no divām paredzētajām vadības grupas sanāksmēm.
Iepriekšējā ministru līmeņa sanāksmē 2012.gadā Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē toni noteica ekonomiskās krīzes sekas un politiskā līmenī tika akcentēta vajadzība izmantot augstāko izglītību nodarbinātības un reģiona kopējās izaugsmes veicināšanā. Sanāksmē Rīgā, sagatavojot priekšlikumus Erevānas konferences saturam, par prioritāti tika izvirzīta vajadzība pabeigt iepriekš uzsāktās Eiropas augstākās izglītības telpas strukturālās reformas, panākot, ka visas dalībvalstis īsteno iepriekš solīto un sasniedz vienu līmeni.
"Pēdējo 15 gadu laikā Boloņas saime ir teju divkāršojusies, izaugot līdz 47 valstīm ne tikai Eiropā, bet arī Centrālāzijā. Šī procesa ietvaros neapšaubāmi izdevies savest ciešāk kopā daudzas atšķirīgas izglītības sistēmas. Tajā pat laikā, lai gan likumdošana ir sakārtota tā, lai cilvēki un viņu zināšanas varētu brīvi pārvietoties, joprojām ir daudz darāmā. Lai Boloņas process nekļūtu formāls, tajā iesaistītajām valstīm ir jāvienojas par konkrētiem uzdevumiem un pasākumiem," norādīja sanāksmes līdzpriekšsēdētāja, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa.
Tāpat ministru diskusijām Erevānā ir būtiski virzīt zinātnes un augstākās izglītības sadarbības jautājumu. "Lai gan sakām, ka augstākā izglītība ir balstīta zinātnē, bieži zinātne mājo institūtos un studentiem tiešā veidā ir vāja saikne ar to," sacīja sanāksmes priekšsēdētājs Andrejs Rauhvargers.
Vienlaikus, ņemot vērā globalizāciju un tehnoloģiju attīstību, svarīgs ir arī internacionalizācijas aspekts: kopīgu starptautisku studiju programmu veidošana, jaunu mācību metožu ieviešana, kvalitātes nodrošināšana un diplomu atzīšana starptautiskā mērogā, kā arī studentu un pasniedzēju mobilitātes šķēršļu likvidēšana. Sanāksmes laikā dalībnieki arī vienojās, ka Boloņas procesa sekretariātu no armēņu kolēģiem pārņem Francija, bet par nākamo, 2018.gada ministru konferences norises vietu izvēlēta Parīze.
Latvija Boloņas procesa ietvaros veiksmīgi integrējusies Eiropas augstākās izglītības sistēmā, šajā laikā kāpinot savu konkurētspēju starptautiskā līmenī. Pēdējo 15 gadu laikā pilnveidots augstākās izglītības saturs, radīta kvalitātes nodrošināšanas sistēma, Latvijas diplomi tiek atzīti visās Eiropas augstākās izglītības telpas valstīs un, pateicoties kredītpunktu atzīšanai, palielinājusies studentu mobilitāte.
