Ziņas

Dana Reizniece–Ozola: Latvijas prezidentūras galvenais akcents enerģētikas sektorā – Eiropas Enerģētikas Savienības izveide

© European Union 2015 Source EP/EU2015.LV
2015. gads 22. janvāris

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola šodien, 22.janvārī, piedalījās Eiropas Parlamenta (EP) Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas sēdē un iepazīstināja EP deputātus ar Latvijas prezidentūras galvenajiem rīcības virzieniem enerģētikā un rūpniecības politikā.

„Latvijas prezidentūras galvenais izaicinājums un akcents enerģētikas sektorā būs Eiropas Enerģētikas Savienības izveide,” sanāksmes laikā uzsvēra ministre. „Šajā darbā Latvija apņēmusies iesaistīt plašu nozares ekspertu loku, tāpēc jau pēc pāris nedēļām, 6.februārī, sadarbībā ar Eiropas Komisiju Rīgā tiks organizēta enerģētikas ministru konference, pulcējot vairāk kā 400 enerģētikas profesionāļu - ES dalībvalstu enerģētikas ministrus, ES institūciju un starptautisku organizāciju pārstāvjus, zinātniekus un citus enerģētikas politikas līdzveidotājus,” norādīja Dana Reizniece-Ozola.

Konferences laikā notiks plašas diskusijas par Eiropas Enerģētikas Savienības izveidošanu un tās galvenajām dimensijām - piegāžu drošību, solidaritāti un uzticēšanos, pilnībā integrētu un konkurētspējīgu enerģētikas iekšējo tirgu, energoresursu pieprasījuma mazināšanu ar energoefektivitātes palīdzību, kā arī energoresursu dekarbonizāciju un tehnoloģiju attīstību.

Tāpat Latvijas prezidentūra turpinās iesāktās aktivitātes ES iekšējā enerģijas tirgus izveidē, ES Enerģētiskās Drošības stratēģijas un Klimata un enerģētikas satvara 2030 īstenošanā.

“Tuvākajā laikā ir svarīgi panākt ES dalībvalstu kopēju vienošanos par enerģijas piegāžu avotu dažādošanu, kas balstīta uz savstarpēju uzticēšanos un solidaritāti. Būtiski ir attīstīt tādu infrastruktūru, kas nodrošinātu efektīvu ES enerģijas tirgus darbību,” uzsvēra Latvijas ekonomikas ministre.

Iepazīstinot EP deputātus ar Latvijas prezidentūras prioritārajiem jautājumiem rūpniecības jomā, ministre uzsvēra: “Mūsu galvenais mērķis ir sekmēt Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmi, konkurētspēju un jaunu darba vietu rašanos. Lai to sasniegtu, rūpniecības izaugsmes sekmēšanai ir svarīga loma.”

Sanāksmes laikā ministre akcentēja rūpniecības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas kāpināšanu un darbu pie uzņēmējdarbību veicinošas vides uzlabošanas, digitālo tehnoloģiju un iespēju izmantošanu un attīstīšanu uzņēmējdarbībā, zināšanu nozīmi, kā arī nepieciešamību sekmēt vieglu piekļuvi finansējumam dažādās ES uzņēmumu attīstības un izaugsmes stadijās.

Piekļuve finansējumam joprojām ir būtisks izaicinājums ES uzņēmējiem. Lai izvērtētu esošo finanšu instrumentu efektivitāti, rosinātu diskusiju par jauniem finanšu instrumentiem, tādējādi sekmējot ES izaugsmi un konkurētspēju, Latvijas prezidentūra šogad no 15.-17.jūnijam Rīgā organizēs konferenci “Inovatīvās uzņēmējdarbības nedēļa”.

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja ir atbildīga par ES rūpniecības politiku un ar to saistītajiem jautājumiem, un jaunu tehnoloģiju ieviešanu, ieskaitot pasākumus saistībā ar MVU; pētniecības un inovācijas politiku, ieskaitot zinātni un tehnoloģiju, kā arī pētniecības rezultātu izplatīšanu un izmantošanu un Eiropas kosmosa politiku. Tāpat šī komiteja ir atbildīga par Kopīgā pētniecības centra, Eiropas Pētniecības padomes, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta un References materiālu un mērījumu institūta darbību; pasākumiem saistībā ar enerģētikas politiku vispār un iekšējā enerģētikas tirgus izveides kontekstā, ietverot pasākumus, kas saistīti ar energoapgādes drošību, energoefektivitātes un energotaupības veicināšanu, kā arī jaunu un neizsīkstošu enerģijas veidu attīstību, energotīklu starpsavienojumu veicināšanu un energoresursu efektivitāti, ieskaitot Eiropas komunikāciju tīkla izveidi un attīstību enerģētikas infrastruktūras nozarē. Tāpat komitejas atbildībā ir Euratom līgums un Euratom Sagādes aģentūra (AAE), kodoldrošība, kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšana un kodolatkritumu apglabāšana kodolenerģētikas sektorā; kā arī informācijas sabiedrība, informācijas tehnoloģijas un komunikācijas tīkli un pakalpojumi, ieskaitot tehnoloģijas un drošības aspektus un Eiropas tīklu izveidi un attīstību telekomunikāciju infrastruktūras nozarē, kā arī Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) darbības.

Papildu informācija par Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju.

 

Sazināties
Jānis Rungulis
Preses sekretārs COREPER I jautājumos
Evita Urpena
Nozares komunikācijas eksperte