Ceturtdien, 22.janvārī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komitejā (PECH) prezentēja Latvijas prezidentūras prioritātes zivsaimniecībā.
„Mēs dzīvojam laikā, kad ekonomiskās un vides intereses ne vienmēr saskan, tādēļ mums ir jāpieliek vēl jo lielākas pūles, lai padarītu Eiropas zivsaimniecības nozari patiesi ilgtspējīgu un konkurētspējīgu. Nesenajā ekonomiskajā krīzē gūtās mācības ir likušas domāt par efektivitātes, produktivitātes un pievienotās vērtības paaugstināšanu. Sarunas par zivsaimniecības nolīgumiem un nelegālās, nereģistrētās un neregulētās zvejas apkarošanu, Krievijas noteiktais embargo un diskusijas ar ASV par tirdzniecības un sadarbības nolīgumu ir aktualizējušas arī jautājumus par starptautisko sadarbību un pasaules tirgiem. Tikko spēkā ir stājusies jaunā – reformu piedzīvojusī - Kopējā zivsaimniecības politika, uzmanību vēršot uz ekosistēmu kā veselumu. Latvijas prezidentūra ir gatava aktīvi strādāt pie visu aktuālo jautājumu tālākas virzības," uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs savā prezentācijā skāra šādus nozīmīgus tematus.
Daudzgadu pārvaldības plāns Baltijas jūras mencas, reņģes un brētliņas krājumiem - šis ir pirmais jaunās paaudzes daudzgadu pārvaldības plāns, kas risina kopējās zivsaimniecības politikas reformas ietvaros rosinātos jautājumus. Šis tiesību akta projekts ir nozīmīgs zivju krājumu virzībai uz maksimālā ilgtspējīgā ieguves apjoma sasniegšanu un zvejas ilgtspējas nodrošināšanu, kas sniegtu pozitīvu ziņu nozarei par labāk prognozējamu un stabilāku nākotni. Tādēļ šis regulas projekts ir Latvijas prezidentūras prioritāšu saraksta priekšplānā. Prezidentūra darīs visu iespējamo, lai panāktu vienošanos Padomē iespējami ātrākā laikā un jau virzītos uz trialoga sarunu uzsākšanu.
Regulas priekšlikums par pilnīgas izkraušanas pienākuma ieviešanu - ES institūcijām ir pienākums pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos par šo regulas projektu, jo pašreizējā situācijā veicamajām darbībām netiek nenodrošināts pietiekams tiesiskais pamats, lai pilnīgas izkraušanās pienākumu varētu piemērot praksē. Neskatoties uz to, pienākums vest krastā visu nozvejoto apjomu atsevišķās zvejniecībās stājās spēkā jau ar 2015.gada 1.janvāri. Latvijas prezidentūra pauž vislielāko gatavību aktīvi strādāt pie šī priekšlikuma, lai panāktu vienošanos starp ES institūcijām.
Zivsaimniecības ārējā dimensija (ES partnerattiecību nolīgumi zivsaimniecībā ar trešajām valstīm, sarunas ar piekrastes valstīm un pārstāvība starptautiskajās organizācijās) – Latvija uzsver nepieciešamību nodrošināt ES tāljūras zvejas flotes dzīvotspēju un konkurētspēju un saprot ilgtspējīgu zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu nozīmi šī mērķa sasniegšanā. Šajā kontekstā Latvijas prezidentūra jo īpaši apzinās nopietnās sekas, ko ES flotei radījusi protokola par ES zvejas flotes pieeju Mauritānijas ūdeņiem izbeigšanās 2014. gada 15. decembrī. Prezidentūra prognozē, ka 2015. gada pirmajā pusē varētu turpināties darbs pie sarunām ar šo valsti, kā arī ar Kiribati, Seišelu salām un citām valstīm, lai panāktu nepieciešamās vienošanās un aizstāvētu ES intereses.
