2015.gada 30.jūnijā Padome apstiprināja ar Eiropas Parlamentu panākto vienošanos par ātrāku un mazāk apgrūtinošu dzelzceļa ritošā sastāva sertificēšanas kārtību un drošības sertifikātu piešķiršanas procedūru. Eiropas Dzelzceļa aģentūrai (ERA) būs nozīmīga loma šajā procesā.
Kopā precizētās savstarpējās izmantojamības un drošības direktīvas, un ERA regula veido ceturtās dzelzceļa tiesību aktu pakotnes "tehnisko pīlāru".
“Noslēgt vienošanos par tehnisko pīlāru bija Latvijas prezidentūras nozīmīgākā prioritāte transporta jomā un kopā ar visām iesaistītajām pusēm, mums tas ir izdevies,” teica Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss. “Izmaiņas ir atbilde uz Eiropas dzelzceļa sektora lūgumu, kuram ir nozīmīga loma ES ekonomikā un tas palīdz padarīt transportu videi draudzīgāku. Lēmums samazinās izmaksas un birokrātiju, šādā veidā palīdzot nozarei, kura šobrīd saskaras ar pieaugošu starptautisko konkurenci. Efektīvai sistēmai jāpalīdz arī jaunu darba vietu un izaugsmes veicināšanai Eiropā.”
Reforma nostiprinās Eiropas Dzelzceļa aģentūras lomu ritošā sastāva autorizācijas un dzelzceļa pārvadātāju drošības sertifikācijas jomā. Līdz šim, kad ritošā sastāva ražotāji velējās vairākās ES valstīs laist tirgū jaunu dzelzceļa ritošā sastāva tipu, tiem vajadzēja iesniegt pieteikumus katras valsts attiecīgajā drošības iestādē. Līdzīga situācija bija dzelzceļa pārvadātājiem, kuri gribēja piedāvāt savus pakalpojumus vairākās dalībvalstīs, jo katrā no tām bija nepieciešams savs sertifikāts, lai pierādītu, ka viņu drošības sistēmas ir sakārtotas un, ka tie ir droši.
Jaunie noteikumi novērsīs vairāku iesniegumu procedūru. Turpmāk ERA izsniegts visas autorizācijas dzelzceļa ritošajam sastāvam, kas paredzēts pārrobežu darbībām, un visus drošības sertifikātus dzelzceļa uzņēmumiem, kas sniedz pārrobežu pakalpojumus. Nacionālajām drošības iestādēm joprojām būs nozīmīga loma veicot nepieciešamos novērtējumus.
Ritošā sastāva turētāji un pārvadātāji, kuri darbojas tikai dalībvalsts iekšienē, varēs izvēlēties pieteikties un saņemt sertifikāciju no aģentūras vai nacionālās drošības iestādes.
Aģentūrai būs arī nozīmīgāka loma Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) izveidē. Lai nodrošinātu, ka visi projekti ir savā starpā savietojami, aģentūra novērtēs paredzētos tehniskos risinājumus pirms jebkuras pieteikuma procedūras uzsākšanas, kas saistīta ar ERTMS stacionārajām iekārtām.
ERA uzsāks sertifikācijas un novērtēšanas procedūras trīs gadus pēc regulas stāšanās spēkā. Dalībvalstīm tiks dots papildu gads, lai turpinātu strādāt esošajā sistēmā, ja tās uzskata to par nepieciešamu. Šādā gadījumā dalībvalstīm par savu lēmumu būs jāinformē aģentūra un Komisija, sniedzot attaisnojošu pamatojumu.
Lai padarītu procedūras vienkāršas un pārskatāmas, ERA izveidos informācijas un komunikācijas sistēmu, kas būs viens ieejas punkts visiem pieteikumiem. Gadījumos, kad pieteikuma veicēja darbības vieta būs tikai viena dalībvalsts, sistēmā būs iespēja izvēlēties kura iestāde izskatīs pieteikumu.
Šī “vienas pieturas aģentūra” ļaus aģentūrai un nacionālajām drošības iestādēm sekot līdzi pieteikuma apstrādes procesa posmiem. ERA un nacionālās drošības iestādes arī slēgs sadarbības līgumus. “Vienas pieturas aģentūra” un sadarbības līgumi nodrošinās definētu pienākumu dalījumu starp ERA un nacionālajām drošības iestādēm. Tie nodrošinās arī konsekvenci dažādu pieteikumu gadījumā uz līdzīgu sertifikāciju vai drošības novērtējumu. “Vienas pieturas aģentūrai” jāsāk darboties trīs gadu laikā pēc regulas stāšanās spēkā.
Centralizēta drošības novērtēšana un sertifikācijas sistēma virzīs Eiropu tuvāk Vienotai Eiropas dzelzceļa telpai. Ir sagaidāms, ka pieaugs dzelzceļa nozares uzņēmumu un ražotāju radītais ekonomiskais ieguvums ES. Tas samazinās administratīvās izmaksas un paātrinās procesus saglabājot pašreizējo drošības līmeni. Vienlaicīgi tas palīdzēs izvairīties no slēptās diskriminācijas, īpaši pret jauniem uzņēmumiem, kuri vēlas iekļūt dzelzceļa tirgū.
Rezultātā samazināsies arī nacionālo noteikumu daudzums jautājumos, kuros šobrīd ieviests vienotais ES regulējums.
Tehniskais pīlārs izveidos vienotu koordinācijas sistēmu nacionālajam izmeklēšanas iestādēm, vienlaicīgi saglabājot augstu to neatkarības līmeni. Tiek ieviesti arī jauni “taisnīguma kultūras” elementi, piemēram, Komisijai ir dots uzdevums analizēt šo pieeju saistībā ar tās turpmākajiem piedāvājumiem.
Ceturtā dzelzceļa pakotne satur arī tirgus pīlāru ar piedāvājumiem liberalizēt iekšzemes dzelzceļa pasažieru pakalpojumus un uzlabot infrastruktūras pārvaldītāju pārvaldību. Nākamā, Luksemburgas prezidentūras oktobrī vēlas panākt vispārējo vienošanos par atlikušajiem diviem piedāvājumiem. Vispārējā vienošanās par kontu normalizēšanu tika panākta jau 2014.gada decembrī.
