No 16. līdz 18.jūnijam Rīgā, Latvijas Universitātē notika Ziemeļvalstu lauksaimniecības zinātnieku asociācijas (NJF) 25.kongress Ziemeļvalstu skatījums ilgtspējīgai lauku attīstībai (Nordic View to Sustainable Rural development), kurā piedalījās vairāk nekā 250 dalībnieku ar 150 ziņojumiem. Pasākums sniedza iespēju veidot diskusiju platformu jaunāko pētījumu rezultātu un metožu atspoguļošanai bioekonomikas, lauksaimniecības un reģionālās attīstības sektorā.
NJF 25. kongresa tēmas aptvēra plašu jautājumu loku augkopībā, dzīvnieku labturībā, lauku saimniecību vadībā un uzņēmējdarbībā, ilgtspējīgā zemes izmantošanā, kā arī lauksaimniecības politikā, izglītībā un daudzās citās jomās.
"Ziemeļvalstu lauksaimniecības zinātnieku asociācijas 25. kongresa atslēgas vārds ir bioekonomika, un šis kongress norādīja uz zinātnisko diskusiju loka paplašināšanos ārpus lauksaimniecības tematiem. Līdztekus lauksaimniecībai bioekonomika aplūko arī visas pārējās tautsaimniecības nozares, kurās produktus iegūst no biomasas, piemēram, mežsaimniecību un kokrūpniecību, zivsaimniecību un akvakultūru, ainavu arhitektūru, pārtikas rūpniecību, bioķīmiju, bioenerģiju un citas. Turklāt bioekonomika tautsaimniecības norises skata kopsakarībās ar norisēm dabā un sabiedrībā," saka Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Kongresa dalībnieki pārstāvēja galvenokārt Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, arī kaimiņvalstis Poliju, Vāciju, Baltkrieviju un citas tālākas valstis, piemēram, ASV, Turciju, Indiju. Pasākumā ar ziņojumiem par aktuālajiem jautājumiem uzstājās augsta līmeņa eksperti - Somijas Dabas resursu institūta profesore Sirpa Kurpa (Sirpa Kurppa), Īrijas TEAGASC institūta vadošais pētnieks Rodžers Šulte (Rogier Schulte), Norvēģijas Lauksaimniecības un Vides pētījumu institūta Bioforsk pētnieks Sveins Skoens (Svein Skøein), Latvijas Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere un citi.
NJF Latvija valdes priekšsēdētājs, profesors Pēteris Rivža kongresa noslēgumā atzīmēja, ka pirmo reizi tik liels skaits lauksaimniecības zinātnieku ir pulcējušies Latvijā. Galvenie zinātniskie virzieni bija pētījumi par enerģiju un inovācijām. Aktuāla bija arī SEG emisiju samazināšanas problemātika un lauku ilgtspējīgas attīstības jautājumi.
Kongresa organizatori kopā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru iesaistīja kongresa darbā un diskusijās arī lauksaimniecības konsultantus, lauksaimniecības skolu pasniedzējus un uzņēmējus, tādējādi nodrošinot jaunāko zinātnes atziņu un atklājumu nodošanu ražošanai un uzņēmējdarbībai.
Ziemeļvalstu lauksaimniecības zinātnieku asociācija ir vecākā NVO Ziemeļvalstīs, un 2018.gadā tā svinēs 100 gadu jubileju. Asociācijas nozīmīgākais pasākums ir kongress, kas notiek kādā no dalībvalstīm reizi četros gados. Līdz šim kongress noticis 24 reizes dažādās Ziemeļvalstīs, savukārt 25. kongress pirmo reizi notiek Baltijas valstīs – Rīgā.
Kongress ir viens no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pasākumiem. Kongresu organizē NJF Latvijas asociācija sadarbībā ar NJF valdi un zinātnisko komisiju, Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Republikas Zemkopības ministriju, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, Zinātnisko institūtu Silava, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmiju, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Latvijas Universitāti. Kongress notiek Valsts Lauku tīkla aktivitāšu ietvaros, un to līdzfinansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai.
