„Apburtā princese” dodas viesizrādēs uz Ķīnas prestižāko koncertzāli

„Apburtās princeses” uzvedums viesizrādēm izvēlēts kā viens no krāšņākajiem Latvijas Nacionālā baleta iestudējumiem, kurā Latvijas baleta mākslinieki apliecina savu meistarību klasiskajā repertuārā. Princeses Auroras lomu dejos Elza Leimane-Martinova un Baiba Kokina, bet prinča lomā iejutīsies Viktors Seiko un Sergejs Neikšins. Iestudējumu, kas pirmizrādi piedzīvoja 2010.gadā, veidojuši horeogrāfs Aivars Leimanis un scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ināra Gauja.

„Latvijas Nacionālajam baletam ir liels gods Pekinā pārstāvēt mūsu valsti un Eiropas Savienību. Esam gandarīti uzstāties uz prestižākās skatuves Ķīnā, kur dejo labākās baleta kompānijas pasaulē, un šīs viesizrādes apliecina, ka Latvijas Nacionālais balets ir to vidū,” uzsver Aivars Leimanis.

“Diemžēl tieši pirms viesizrādēm saņēmām traģisku ziņu, ka mūžībā devies leģendārais repetitors Modris Cers. Ar viņa aiziešanu ir beidzies nozīmīgs posms mūsu baleta vēsturē. Otra tāda speciālista Latvijā nav, un tas ir grūti aptverams zaudējums. Izrādes Pekinā mēs veltīsim viņam un dejosim tā, lai viņš ar mums būtu lepojies,” saka A.Leimanis.

Skats no Pētera Čaikovska baleta "Apburtā princese". Foto: Andris Tone, LNO publicitātes foto

Pekinas Nacionālais skatuves mākslu centrs (National Centre for the Performing Arts), ko dēvē arī par „Lielo olu” vai „Pērli uz ūdens”, uzbūvēts 2007.gadā pēc pasaulslavenā franču arhitekta Pola Andrē projekta.

Latvijas Nacionālā baleta viesizrādes Pekinā ir iekļautas Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras un publiskās diplomātijas programmā. Tās mērķis ir atklāt Latviju kā augstas profesionalitātes un kultūras sasniegumu izcelsmes un iedvesmas centru, kultūras tūrisma galamērķi un uzticamu sadarbības partneri. Prezidentūras kultūras programmu veido apmēram 200 pasākumu visā pasaulē, un tā ir vērienīgākā Latvijas kultūras izcilības prezentācija ārvalstīs kopš neatkarības atjaunošanas.

Turklāt šogad tiek atzīmēta 40.gadadiena kopš ES un Ķīnas diplomātisko attiecību nodibināšanas. Sākotnēji tās attīstījās tikai ekonomiskās sadarbības jomās, taču laika gaitā ES un Ķīnas attiecību loks ir paplašinājies, aptverot arī ārpolitikas, aizsardzības, izglītības, cilvēktiesību un vides jautājumus.