Izstāde Kijevā būs skatāma līdz 30.jūnijam. Martā un aprīlī izstāde bija eksponēta Minskā, Baltkrievijas Nacionālajā vēstures muzejā.
Gatavojoties izstādes uzņemšanai, decembrī Rīgā viesojās Kijevas pilsētas vēstures muzeja direktore Larisa Bulavina. Šis muzejs vēsta par Ukrainas galvaspilsētas vēsturi, un tā krājumu veido gan arheoloģiskajos izrakumos iegūti artefakti, gan pašu pilsētnieku atnestas lietas. Kopumā tie ir apmēram 250 000 priekšmetu, turklāt senākie datējami ar mūsu ēras 5.-6.gadsimtu. Tomēr dzintara šo eksponātu vidū nav, tādēļ Kijeva ar prieku uzņem Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) veidoto dzintara izstādi.
L.Bulavina atzina, ka izstāde ir ļoti interesanta, īpaši izceļot tās savdabīgo dizainu, ko veidojis mākslinieks Ģirts Boronovskis. Tas akcentē dzintaru kā dārgakmeni, kas jau kopš aizvēsturiskiem laikiem Latvijas iedzīvotāju dzīvē ieguvis nozīmīgu lomu, kļūstot par simbolu un atpazīstamības zīmi.
No kreisās: LNVM mākslinieks Ģirts Boronovskis, LNVM direktora vietniece Irina Zeibārte un Kijevas pilsētas vēstures muzeja direktore Larisa Bulavina. Foto: EU2015.LV
Ar muzeja krājumā esošajām arheoloģiskā un etnogrāfiskā dzintara kolekcijām izstādē atainota dzintara izplatība un tā atrašanas vietas Latvijas teritorijā, iezīmētas reģionālās „dzintara krustceles” un lielie Dzintara ceļi, aplūkoti dzintara apstrādes prasmju mantojums un pēctecība, dzintara nozīme latviešu folklorā. Izstādē skatāmi gan Latvijas teritorijā atrastie neapstrādāta dzintara depozīti, gan dzintara rotas, kas tapušas no akmens laikmeta līdz mūsdienām.
Izstādi „Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens” Rīga 2014 Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros veidojis LNVM, kas ir lielākais Latvijas teritorijā atrastā arheoloģiskā un etnogrāfiskā dzintara kolekciju glabātājs. Izstādes kuratori ir LNVM direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte un mākslinieks Ģirts Boronovskis.
Izstāde ir iekļauta Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmā, kuras pamatvērtības ir laikmetīgums, unikalitāte un izcilība. Prezidentūras kultūras programmas pasākumi norisinās 11 pasaules valstīs, tostarp Ukrainā un Baltkrievijā, kas ir ES Austrumu partnerības valstis. Kultūras programma Ukrainā ietver arī Latvijas Radio kora, kamerorķestru Sinfonietta Rīga un Kremerata Baltica koncertus Kijevā un Odesā, kā arī grāmatu dāvinājumu vairākām Ukrainas bibliotēkām.
