L.Straujuma atzīmēja, ka Austrumu partnerības notikumi Rīgā dod iespēju pilnveidot pagājušajā gadā noslēgtos līgumus ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu un virzīt mobilitātes programmu, kas paver jaunas iespējas sadarbībai biznesa, zinātnes un izglītības jomā. „Tā ir iespēja pielāgot Austrumu partnerības attiecības katras valsts īpašajām vajadzībām,” piebilda L.Straujuma.
Pēc Ministru prezidentes teiktā, pilsoniskā sabiedrība ir tā, kas pieprasa reformas un savu līderu atbildību, kuras cerības virza valdību lēmumus. L.Straujuma atzīmēja, ka „pagājušā gada notikumi Ukrainā parāda pilsoniskās sabiedrības nozīmīgo lomu miera un labklājības veicināšanā, un to, kādi ir riski, ja tos neveicina vai to neļauj darīt. Tāpēc mums ir nepieciešama aktīva pilsoniskā sabiedrība, kas ir pilnībā iesaistīta Austrumu partnerības procesā. Dinamiska pilsoniskā sabiedrība, kas ir progresa veicinātājs un demokrātijas sargātājs.”
L.Straujuma sacīja, ka Rīgas pasākuma laikā ir iespējams aktualizēt tādus jautājumus kā pilsoniskās sabiedrības stratēģiskā loma Austrumu partnerībā, pilsoniskās sabiedrības loma labākas pārvaldības veicināšanā, sociālajā integrācijā un ilgtspējīgā izaugsmē.
Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības konferences atklāšana (angļu valodā)