Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards, atklājot diskusiju, norādīja: “No kohēzijas politikas šī brīža ekonomiskajā situācijā tiek sagaidīts daudz, tāpēc mums jāapliecina, ka katrs iztērētais eiro dod pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību katra reģiona, dalībvalsts un kopējai Eiropas Savienības attīstībai. Mums ir jāveicina investīcijas, lai Eiropā atgrieztos ilgtermiņa, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme.”
Kā uzsvēra A. Eberhards, lielākā daļa jaunā 2014. – 2020. gada ES fondu plānošanas perioda darbības programmu ir apstiprinātas vai gatavas apstiprināšanai. Tāpēc kohēzijas politikas veiksme lielā mērā būs atkarīga no tā, kā tiek veidotas programmu ieviešanas sistēmas, nodrošinātas atbilstošas zināšanas un cilvēkresursi, izvēlēti piemērotākie instrumenti konkrētu mērķu sasniegšanai. Tāpat tā būs atkarīga no dalībvalstu un Eiropas Komisijas savstarpējās sadarbības.
Diskusijas turpinājumā dalībnieki apsprieda finanšu instrumentu intensīvāku izmantošanu un administratīvās kapacitātes stiprināšanu jaunajā ES fondu plānošanas periodā. Dalībvalstu un pārējo institūciju pārstāvji bija vienisprātis, ka finanšu instrumenti kohēzijas politikā ir jāizmanto, kad ir skaidri saredzams, ka tie var palīdzēt sasniegt gan vispārējus politikas, gan konkrētus darbības programmu mērķus.
Savukārt administratīvās kapacitātes stiprināšanai būtiska ir iesaistīto pušu savstarpējā sadarbība, iespēja dalīties pieredzē un stratēģiska pieeja. Tāpat klātesošie atzina, ka mērķu sasniegšanai Eiropas Komisijas struktūrvienībām iesaistītajām pusēm jāsniedz skaidri, konsekventi un savlaicīgi norādījumi un noteikumu interpretācija.
Sanāksme palīdzēs sagatavoties diskusijām neformālajā kohēzijas politikas ministru sanāksmē, kas notiks Rīgā šā gada 9. jūnijā.
Kohēzijas politikas direktoru sanāksmē piedalījās visu ES dalībvalstu, Eiropas Komisijas, Eiropas Investīciju bankas, Reģionu komitejas, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Perifēro piejūras reģionu konferences pārstāvji.