L.Straujuma aicināja Eiropas Parlamentu konstruktīvi sadarboties ar Padomi, lai pabeigtu sarunas par fonda izveidi līdz šī gada jūnijam.
Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji konceptuāli atbalstīja Eiropas Enerģētikas savienības izveidi. Tika akceptēts Eiropas Komisijas priekšlikums par ES enerģētikas savienības visiem pieciem elementiem: enerģētikas drošība, solidaritāte un uzticība; pilnībā integrēts enerģētikas iekšējais tirgus; veicināta energoefektivitāte; ekonomikas dekarbonizācija; pētniecība, inovācijas un konkurētspēja.
„Latvijas un Eiropas Savienības enerģētiskās neatkarības un drošības stiprināšanai svarīgi ir attīstīt pārvades infrastruktūru, kā arī nodrošināt caurspīdīgumu enerģētikas tirgus darbībā," uzsvēra Ministru prezidente.
Latvijai ir svarīgi, ka Enerģētikas Savienība tiks attīstīta arī Eiropas Savienības perifērijā, ka tiks nodrošinātas pieejamas enerģijas cenas mājsaimniecībām un tiks attīstīta energoresursu uzglabāšanas kapacitāte, – atzīmēja Ministru prezidente.
Ņemot vērā klimata un enerģētikas savstarpējo mijiedarbību, L.Straujuma pauda gandarījumu, ka 6.martā Vides ministru padomē ir panākta vienošanās par nacionāli noteiktajām emisiju samazināšanas saistībām: „Eiropas Savienības iesniegtā apņemšanās par emisiju samazinājumu ir svarīga, gatavojoties Klimata konferencei Parīzē, 2015.gada nogalē, lai mudinātu arī pārējās valstis iesniegt savas emisiju samazināšanas saistības," teica L.Straujuma, nododot Eiropas Savienības apņemšanās rakstu Francijas prezidentam Fransuā Olandam (François Hollande).
Pārrunājot aktuālo situāciju Ukrainā, ES valstu un valdību vadītāji uzsvēra, ka ES noteiktās sankcijas paliek spēkā, līdz tiek īstenoti visi Minskas pamiera nosacījumi. Pievēršoties Austrumu partnerības valstīm kopumā, tika pieņemts lēmums sniegt atbalstu šo valstu pārvaldes struktūru stiprināšanai, mobilitātes un cilvēku savstarpējo kontaktu veicināšanai, tirgus iespēju izmantošanai un starpsavienojumu attīstīšanai.