| 2014. gads 17. decembris | EU2015.LV |
Ir 2014. gada 18. janvāris. Gaisa temperatūra Latvijas galvaspilsētā Rīgā noslīdējusi līdz -20 grādiem pēc Celsija. Tomēr, spītējot aukstumam, vairāk nekā 14 tūkstoši cilvēku no visas Latvijas un ārzemēm ir sapulcējušies, lai sirsnīgā atmosfērā no rokas rokā nogādātu aptuveni 2000 grāmatu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) iepriekšējās mītnes vietas Krišjāņa Barona ielā līdz jaunuzceltajai Gaismas pilij Pārdaugavā.
Bibliotēka ir mūsu valstiskuma stiprā pils un nacionālās kultūras būtisks balsts, tāpēc īpaši zīmīgi, ka vēsturē pirmās Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē centrālā pasākumu norises vieta Rīgā būs tieši šī simboliskā būve.
LNB jaunā ēka, kas atklāta 2014.gada 29. augustā, atrodas Daugavas krastā iepretī Vecrīgai. Tās projektu radījis starptautisku atzinību guvušais latviešu izcelsmes arhitekts Gunārs Birkerts no Amerikas Savienotajām Valstīm. Gaismas pils ir viens no nozīmīgākajiem 21. gadsimta kultūras infrastruktūras projektiem Latvijā, dodot bibliotēkai iespēju kļūt par modernu pasaules līmeņa informācijas, kultūras un izglītības centru.
"Mēs varam būt gandarīti, ka arhitekts Gunārs Birkerts ir radījis ēku, kas ir gan, pirmkārt, zīmīgs arhitektūras simbols, gan, otrkārt un galvenokārt, – mūsdienīga, daudzfunkcionāla bibliotēka, kas apmierina un nodrošina 21. gadsimta informācijas sabiedrības vēlmes un prasības," saka LNB direktors Andris Vilks.
Šodien, šķērsojot Daugavu un redzot stalto pili tās kreisajā krastā, ikviens apzinās, ka tā nav tikai vieta, kur lasīt grāmatas. Bibliotēkai ir milzīga praktiska nozīme kā informācijas, zināšanu un kultūras centram. Tā ir attīstības dzinulis un tikšanās vieta – kultūras, zinātņu, mākslas un nu jau arī politiskiem notikumiem Eiropas mērogā, uzskata Latvijas Institūta direktore un LNB Atbalsta biedrības Uzticības padomes priekšsēdētāja Karina Pētersone.
Jaunajai bibliotēkas ēkai piemīt izteikti individuāls un Latvijas kultūrā bāzēts veidols, skaidro arhitekts un LNB Atbalsta biedrības valdes loceklis Jānis Dripe. Ēkas ārējais veidols iekļauj metaforas uz nozīmīgāko latviešu tautas teiku un tautasdziesmu tēliem – Raiņa lugā „Zelta zirgs” minēto Stikla kalnu un Ausekļa „radīto” simbolisko Gaismas pili, kas, kā vēsta leģenda, nogrimusi tautas apspiestības laikā, lai vēlāk paceltos no tumsas dziļumiem un tauta atkal kļūtu brīva. Gaismas pils simbolizē sasniegumu augstumus – tos ir grūti sasniegt, bet tie, kam tas izdodas, saņem garīgu un intelektuālu piepildījumu.
Mūsdienu arhitektūrā ir maz tādu piemēru, kuros izdevies iekļaut tik daudz stāsta elementus – gan Stikla kalna, gan Gaismas pils simbolu, tajā pašā laikā saglabājot tīru un skaidru arhitektonisko koncepciju, norāda J.Dripe. Simboli, ko bibliotēkas ēkas veidolā iekļāvis tās arhitekts G. Birkerts, aicina mūs tiekties uz augšu, uz virsotni. Taču ceļš uz jaunām zināšanām un attīstību nav iespējams bez grūtību pārvarēšanas, tāpēc arī iekļauts Stikla kalna simbols, bibliotēkas veidolu vērtē K.Pētersone.
Prezidentūra ir iespēja Latvijai, mūsu cilvēkiem un arī Nacionālajai bibliotēkai iemirdzēties Eiropas un pasaules zvaigžņotajās debesīs – ne tikai pārliecinoši vadot ES Padomes darbu, bet arī vēstot par mūsu bagātīgo kultūru, tradīcijām un cilvēku sasniegto. Visbiežāk dalībvalstu prezidentūras pasākumi notiek izstāžu un sporta centros – lielos un nereti bezpersoniskos kongresu kompleksos pilsētas nomalē, tādēļ, kā uzskata J.Dripe, bibliotēkas izvēle kā Latvijas prezidentūras galvenā pasākumu norises vieta padara mūs īpašus citu Eiropas prezidentūru kontekstā.
"Bibliotēka stāsta par Latviju, par mūsu garīgajām vērtībām, par izziņas prioritāti. Tā ir viena no gudrākajām Latvijas valdības izvēlēm prezidentūru rīkot šeit," uzskata J.Dripe.
Prezidentūras pasākumu norise bibliotēkā ļaus uzlabot arī dažādu LNB speciālistu pieredzi un prasmes, kas noderēs uzņemot citus vērienīgus pasākumus, turklāt veicinās arī bibliotēkas atpazīstamību, kļūstot par Rīgas un Latvijas simbolu un, iespējams, tūrisma galamērķi.
"Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē ir cieņpilna iespēja sekmēt bibliotēkas ēkas atpazīstamību starptautiskā dimensijā. Esam pagodināti, ka varam sniegt atbalstu Latvijas valsts reprezentēšanai pasaules mērogā caur Gaismas pils prizmu," atzīst LNB direktors Andris Vilks.
Jaunā LNB ēka ir pilnībā aprīkota un pielāgota prezidentūras vajadzībām. Bibliotēkas kopējā platība ir 42 733 kvadrātmetri, kas ir pielīdzināma gandrīz sešiem futbola laukumiem un tās 14 stāvos (ieskaitot pagrabstāvu) iespējams ietilpināt aptuveni 7418 mazgabarīta pilsētas automašīnas. Bibliotēkas kopējais augstums ir 68,3 metri, kas pusotru reizi pārsniedz Brīvības pieminekļa Rīgā augstumu, taču ēkas virsotne atrodas gandrīz divas reizes zemāk nekā Rīgas Svētā Pētera baznīcas torņa smaile. Ēkā ir moderns konferenču centrs un daudzfunkcionāla koncertzāle ar kopumā 1000 vietām, kā arī mediju centrs.
Gaismas pils tapšanas ceļš ir bijis sarežģīts un garš. 1989. gadā arhitekts Gunārs Birkerts radīja Gaismas pils skici, savukārt desmit gadus vēlāk ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas UNESCO Ģenerālā asambleja pieņēma "Rezolūciju par atbalstu LNB celtniecībai". Diplomāte Aina Nagobads-Ābola, kas savulaik bija Latvijas pastāvīgā pārstāve UNESCO, atminas, ka UNESCO atbalsta panākšana prasījusi milzīgu darbu, personiski uzrunājot vairāk nekā simts dalībvalstu pārstāvjus.
"Tā bija liela staigāšana no vienas misijas uz otru, ar visiem laipni runājot un stāstot, kas mēs esam. Taču es ļoti ticēju un ticu joprojām, ka šis projekts ir unikāls," saka A.Nagobads-Ābola.
Pēc 25 gadu ilga radoša un apņēmības pilna darba ceļš uz simbolisko Gaismas pili noslēdzās 2014.gada augustā, kad jaunais zināšanu templis atvēra durvis visai sabiedrībai. Šie gadi bijis pamatīgs un iedvesmas pilns darbs ne tikai fiziski veidojot bibliotēku, bet radot arī pašiem savu valsti – jaunu, neatkarīgu un dinamisku Latviju ar skaidru skatu nākotnē.
"Tā ir ēka, pie kuras visilgāk esmu strādājis. Tā ir ēka, kurai esmu nodevies ar sirdi un dvēseli, jo tas nav tikai pasūtījums. Tā ir ēka Latvijai, manai dzimtenei, kur dzimuši un auguši arī mani vecāki," tā par Gaismas pili saka arhitekts Gunārs Birkerts.
G. Birkerts ir viens no visu laiku izcilākajiem latviešu arhitektiem, kas savas idejas iedzīvinājis nozīmīgās ēkās ASV un citviet pasaulē. LNB jaunās ēkas celtniecība tika uzsākta 2008. gadā. Šī gada vasaras beigās Gaismas pils tika atvērta plašākai sabiedrībai, vienlaikus svinot arī LNB pastāvēšanas 95 gadu jubileju.
