Āzija šodien ir kļuvusi par Eiropas Savienības galveno tirdzniecības partneri, savukārt Āzijas jaunie globālie smagsvari arvien biežāk tiecas pēc biznesa darījumiem Eiropā. Abus reģionus vieno arī kopīgi izaicinājumi drošības, kultūras, transporta, izglītības un citās jomās, tādējādi apliecinot nepieciešamību 21.gadsimta izaicinājumus risināt ar pilnveidotas globālas pārvaldības palīdzību.
Kas ir ASEM?
ASEM ir neformāla dažāda līmeņa starpvalstu sadarbības platforma, kas ietver gan politisko un ekonomisko dialogu, gan sociālo un kultūras jautājumu risināšanu savstarpējas cieņas un vienlīdzīgas partnerības gaisotnē. ASEM sanāksmes ir iespēja neitrālā vidē risināt jautājumus, kas skar abus reģionus, kā arī tikties sarunās ar plašu visaugstāko amatpersonu loku.
ASEM procesa sākums ir saistīts ar abpusēju atziņu gan Āzijā, gan Eiropā, ka nepieciešams stiprināt abu reģionu attiecības, tādējādi arī reaģējot uz izmaiņām pasaules kartē 1990.gadā un jaunā gadsimta perspektīvām. 1994.gadā Eiropas Komisija publicēja dokumentu "Towards a New Strategy for Asia", ar kuru tika uzsvērta nepieciešamība modernizēt ES attiecības ar Āziju, pienācīgi atspoguļojot reģiona politisko, ekonomisko un kultūras nozīmību.
Latvija pievienojās ASEM procesam 2004.gadā pēc iestāšanās ES. Šobrīd ASEM sastāvā ir 51 Eiropas un Āzijas valsts, kā arī divas organizācijas – ES un Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas sekretariāts.
Trīs pīlāru struktūra
ASEM sadarbība balstās uz trīs balstiem jeb pīlāriem – politisko, ekonomisko un izglītības-kultūras –, no kuriem tradicionāli par galveno ASEM procesa elementu uzskata politisko dialogu.
- Politiskais pīlārs aptver daudzpusējās sadarbības principus aktuālo starptautisko jautājumu risināšanā, sadarbību drošības jautājumos un terorisma apkarošanā, vide, cilvēktiesības un globālie izaicinājumi.
- Ekonomiskais pīlārs ietver daudzpusējas ekonomikas veicināšanu, tirdzniecības un investīciju attīstību, dialoga sekmēšanu finanšu jautājumos, finanšu krīžu menedžmentu, dialoga veicināšanu ar privāto sektoru, ciešākas ekonomiskās partnerības veidošanu, globalizācijas ietekmi uz sociālajiem jautājumiem.
- Izglītības-kultūras pīlārs paredz attīstīt un veicināt sadarbību starpkultūru un starpreliģiju dialogā, sekmēt Āzijas un Eiropas sadarbību izglītības, zinātnes un tehnoloģiju jomā, kā arī Āzijas-Eiropas Fonda projektos.
Veicina dialogu
Viena no galvenajām ASEM pazīmēm ir neformālā gaisotne, kas valstu amatpersonām un dažādu organizāciju pārstāvjiem sniedz iespēju pārrunāt abpusēji interesējošus jautājumus atvērtu diskusiju veidā.
Mikrolīmenī ASEM ir veicinājusi socializācijas procesus, radot uzticībā balstītas attiecības starp dažādām Āzijas un Eiropas kopienām. Tās ietver, pirmkārt, politikas veidotājus, kuri dažādu sanāksmju formātu laikā attīsta un pārbauda idejas nākotnes politikas veidošanai.
Otrkārt, ASEM ar dažādu instrumentu palīdzību kā, piemēram, Āzijas-Eiropas Biznesa forums (AEBF) vai Investīciju veicināšanas darbības plāns (IPAP), veicina biznesa kontaktu veidošanos, kā arī starpreģionu tirdzniecību un investīcijas. Sekmējot abu reģionu tuvināšanos, ir iespējama vieglāka preču, kapitāla, pakalpojumu un personu pārvietošanās, kas nereti tiek dēvēta par "jauno zīda ceļu".
Treškārt, ASEM ar dažādām kultūras aktivitātēm, nevalstiskā sektora iesaisti un jaunatnes pasākumiem ir vērsta arī uz pilsoniskās sabiedrības grupām.
Plašākā kontekstā ASEM, vienojot valstis un kultūras abos reģionos, veido pamatu stiprākām Eiropas un Āzijas saitēm. Tādējādi ASEM formāts var sniegt ieguldījumu globālās sistēmas stabilitātes, miera, labklājības un vienlīdzības nodrošināšanā.
Pasākumi Latvijas prezidentūras laikā
ASEM samits, kur tiekas valstu un organizāciju augstākās amatpersonas, lai pārrunātu aktualitātes reģionā un pasaulē, kā arī nospraustu tālākās darbības mērķus un prioritātes, norisinās reizi divos gados, pamīšus izvēloties norises vietas Eiropā vai Āzijā. Pēdējais ASEM samits notika 2014.gada otrajā pusē Milānā, Itālijā.
Ievērojot tādu pašu principu un regularitāti, tiekas arī valstu ārlietu, kultūras, finanšu, izglītības, nodarbinātības, labklājības u.c. nozaru ministri. Starpposmos noris sagatavošanās tikšanās, kurās piedalās nozaru vecākās amatpersonas, lai vienotos par samita un ministru tikšanos dienaskārtību.
Tā kā viena no Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātēm ir Iesaistīta Eiropa, kas paredz ES pienākumu aktīvi iesaistīties globālo jautājumu risināšanā, vairāki nozīmīgi ASEM pasākumi notiks arī prezidentūras laikā, Rīgai šajā laikā kļūstot teju par ASEM galvaspilsētu.
Piektajā ASEM izglītības ministru sanāksmē, kas notiks 27.-28. aprīlī, diskutēs par augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanu, uzņēmējdarbības vides iesaistīšanu izglītībā un citiem jautājumiem. Vērienīgā pasākuma sagatavošanai pērnā gada novembrī jau notika pirmā izglītības vecāko amatpersonu sanāksme, savukārt otra plānota aprīlī, neilgi pirms izglītības ministru tikšanās.
Savukārt 29.-30.aprīlī paredzēta arī ASEM transporta ministru sanāksme, kurā ministri un iesaistītās puses diskutēs par Eiropas un Āzijas sauszemes savienojumu attīstību. Īpaša uzmanība tiks pievērsta strauji augošajam tirdzniecības apjomam starp Eiropu un Āziju pret transporta sistēmas spēju apkalpot šīs kravu plūsmas, Centrālāzijas valstu pieaugošai lomai u.c.
Video par ASEM samitu 2014.gada 16.-17.oktobrī Milānā:
Izmantotie avoti:
- Raksts "Eiropas-Āzijas sanāksmē risinās globālas problēmas"
- Publikācija "Reģionālisms Āzijā un Eiropā, un ietekme uz Āzijas un Eiropas attiecībām"
- Hermana van Rompeja runa konferencē „Āzijas un Eiropas sadarbība”
- Raksts "Kāpēc Āzijas-Eiropas attiecības ir nozīmīgas 21. gadsimtā?"