Izstāde, kurā redzami 25 mākslinieku darbi, sniedz nelielu vēsturisku ekskursu latviešu laikmetīgajā mākslā kopš 1990.gada un atklāj šī brīža galvenos mākslas virzienus Latvijā – reportāžmākslu, formālismu un neokonceptuālismu.

90.gadu sākumā māksla Latvijā sastapās ar nepieciešamību noliegt iepriekšējo, ikdienā ierasto klasisko mākslas veidu dominanti. Politiskais svārsts vienā dienā pārnesa Latviju no Austrumiem uz Rietumiem. Šī svārsta kustība bija tā, kas nodrošināja pastiprinātu pasaules uzmanību. Tās centrā nokļuvušajiem latviešu māksliniekiem šķita, ka turpmāk tā būs vienmēr. Taču pasaules interese par latviešu mākslu beidzās tikpat negaidīti kā sākusies, un jaunajā situācijā pašiem nācās veidot profesionālus kontaktus ar ārpasauli.

Tikai pēdējo 16 – 17 gadu periodu var uzskatīt par dabisku mākslas procesu, kas mūs ir novedis situācijā, kurā sevi atrodam šodien.