Daba

Ne velti Latvija dēvēta par vienu no zaļākajām valstīm pasaulē. Plaši meži, krāšņi līdzenumi un gleznainas piekrastes ir mūsu bagātības. Latvijas daba apbur ikvienu, kurš atrod mirkli izrauties no pilsētas burzmas un ieelpot Latvijas smaržu. Izstaigā interaktīvo 360 grādu virtuālo tūri un pārliecinies par to pats!

Daba sniedz sava veida miera izjūtu, kas veldzē garu, par ko mūs nereti apskauž ārzemnieki. Latviešiem dabas tuvums, šķiet, ierakstīts asinīs. Teju katrs sapņo par mazu lauku mājiņu vai piemājas dārziņu pat tad, ja būtu gatavs turp doties vien dažas reizes gadā.

Video angļu valodā

Mēs nepaguruši steidzam uz mežiem pēc ogām un sēnēm un gūstam prieku no ziemai sarūpētajiem krājumiem. Ne velti mūs jokojot mēdz dēvēt par “sēņu lasītāju tautu”. Mums ir pat mobilā aplikācija Sēnes Latvijā, kas ikvienam sēņotājam palīdz atšķirt, kuras no veltēm likt groziņā. Mēs liekam lietā savu radošo garu un digitālos risinājumus, lai tradicionālās lietu ļautu skatīt neierastā gaismā.

Latvijas dabas dārgumi

Mēness govs jeb Latvijas zilā. Šīs īpašās un reti sastopamās šķirnes govis meklējamas tieši Lavijā, un par to izcelsmes vietu uzskata Kurzemi. Kā jau vēsta šķirnes nosaukums, tās patiešām ir zilganā krāsā. Leģenda stāsta, ka Mēness govis ieguvušas dūmakaini zilu nokrāsu, jo cēlušās no jūras.

---

Dzintars. Nereti dēvēts par Baltijas jūras dārgakmeni, dzintars latviešu tautā ir īpaši lolots. Pat senu dziesmu rindās mēs slavinām “dzintara jūru” un piesaucam “dzintara latviešus”. Dzintars veidojās pirms 40 miljoniem gadu, priežu sveķiem apskalojoties ar ūdeni. Pat tagad, pēc vētras staigājot gar piekrasti, var laimēties atrast gabaliņu Baltijas jūras dārgakmeņa.

---

Stārķi. Šie gājputni bieži sastopami Latvijā un ligzdo visā Latvijas teritorijā. Uz katriem 100 km² ir 65 balto stārķu ligzdas, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem visā Eiropā. Latvijai ir ar ko lepoties, jo stārķu blīvums norāda uz to, cik veselīga ir mūsu daba. Latvieši uzskata, ka stārķis nes svētību, tādēļ ne velti mūsu valodā šo putnu dēvē arī par svēteli.

---

Svētku tradīcijas. Dabas spēcīgā nozīme latviešu tautā spilgti izpaužas veidā, kā svinam tradicionālos svētkus.

Lieldienās mēs lūkojamies pēc dabā atrodamajām lietām, lai krāsotu olas. Vislatviskākās olas top jau kopš seniem laikiem pazīstamajā sīpolu novārījumā. Tāpat Lieldienās neiztikt bez tradicionālās šūpošanās. Tas ne tikai vasarā pasargājot no uzmācīgiem odiem, bet, kā stāsta tautas paražas, arī veicinot auglību.

 

Vasaras zīmīgākais notikums ir saulgrieži, kad izbaudām dabu visā tās plaukumā. Mēs svinam Jāņus, liekam galvā ziedu vai ozollapu vainagus un visu nakti paliekam nomodā pie ugunskura, lai sveiktu visīsāko nakti un garāko dienu.

 

 

Arī ziemas saulgriežos daba ienāk mūsu mājās. Ziemassvētki nav iedomājami bez eglītēm, kas ir dzīvības simbols. Tieši Rīga uzskatīta par Ziemassvētku eglītes “dzimteni”. Pirmā eglīte rotāta 16.gadsimta pirmajā pusē Rīgas Rātslaukumā.