Rakstos
Prezidentūras ABC
- Detaļas
- Kategorija: Prezidentūra un ES
- Publicēts Pirmdiena, 26 janvāris 2015 10:42
- Autors Signe Apsīte
- Skatīts: 6487
Izzini prezidentūru un Eiropas Savienību kopā ar mums! Te atradīsi informatīvus un izglītojošus materiālus, kas vērtīgi mācību procesā, kā arī noder ikvienam, kurš vēlas spodrināt savu erudīciju un paplašināt zināšanu loku.
Infografika par prezidentūru. Infografika iepazīstina ar to, kas ir ES Padome un kāda loma tajā ir prezidējošajai valstij. Tāpat tajā apkopota informācija par prezidējošās valsts ieguvumiem un iespējām iesaistīties Latvijas prezidentūras veidošanā.
Buklets “No Baltijas ceļa līdz Gaismas pilij – Latvijas prezidentūra ES Padomē”. Informatīvais buklets sniedz kodolīgu ieskatu ar prezidentūru un ES saistītajos jautājumos, kas noderīgi ikvienam, kurš vēlas uzzināt vairāk par to, kas ir prezidentūra un kādi uzdevumi un ieguvumi gaida mūsu valsti un tās iedzīvotājus. Buklets piemērots plašam interesentu lokam un var palīdzēt mācību procesā arī skolēniem.
Informatīvais materiāls skolēniem par Latvijas prezidentūru. Informatīvais materiāls skolēniem var noderēt par palīgu izglītošanās procesā, apgūstot ar ES un prezidentūru saistītos jautājumus. Tajā atrodami pamatfakti par ES, informācija par prezidentūras ES Padomē darbu, kā arī būtiskākie fakti par Latvijas prezidentūru.
Mācību līdzeklis „Iepazīsti Eiropas Savienību un izmanto savas iespējas”. Tā galvenais galvenais uzdevums un mērķis - ES jautājumu plašāka integrācija vispārējās izglītības mācību saturā. Mācību līdzeklī ir 31 prezentācija, materiāli sagatavoti dažādām klašu grupām.
Infografikas par apbrīnas vērtām Latvijas idejām. Lai izzinātu Latvijas unikālās vērtības, tradīcijas un lietas, ar ko vērts lepoties, ielūkojies trīs infografikās par apbrīnas vērtām Latvijas idejām. Katra no infografikām apkopo Latvijas sasniegumus kādā no jomām: inovācijās, sadarbībā vai dabā. Izzini faktus, ar ko Latvija var lepoties, un vēsti par mūsu valsts veiksmes stāstiem arī citiem!
Infografika par to, kā veidojusies Latvijas prezidentūras darba programma. Gatavojoties prezidentūrai, katra valsts izstrādā sešu mēnešu darba programmu. Tā ir vienošanās par mērķiem un veicamajiem uzdevumiem, lai sekmīgi virzītu visas ES Padomes darbu. Kvalitatīvi sagatavota darba programma ir atslēga veiksmīgai prezidentūras norisei.
Infografika par prezidentūras mandātiem. Prezidentūras laikā daudz runā mandātiem – stratēģiskiem dokumentiem, kas dod tiesības prezidentūras laikā Latvijas vārdā vadīt sanāksmes un strādāt ar ES tiesību aktu projektiem. Uzzini, kas ir prezidentūras mandāti, kāda tiem nozīme un kā tos sagatavo!
Video “Ko nozīmē prezidentūra Eiropas Savienības Padomē?”
Prezidentūras prioritātes
- Detaļas
- Kategorija: Prezidentūra un ES
- Publicēts Piektdiena, 12 decembris 2014 09:54
- Autors Sandra Bukovska
- Skatīts: 9354
Latvijas prezidentūra koncentrējas uz trīs galvenajām prioritātēm: konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa un iesaistīta Eiropa.
KONKURĒTSPĒJĪGA EIROPA
Eiropai ir jāsekmē tās uzņēmējdarbības potenciāls, veicinot investīcijas jaunos konkurētspējīgos produktos un pakalpojumos. Konkurētspējīgas rūpniecības un apkalpojošās nozares attīstīšana ir vienīgais veids, kā Eiropa var veicināt jaunu darbavietu radīšanu. Latvijas pieredze rāda, ka tas ir iespējams, ja veic efektīvas strukturālās reformas, paralēli nodrošinot izaugsmi veicinošas investīcijas.
Galvenais mērķis – radīt jaunas darba vietas un veicināt ES ekonomisko izaugsmi
GALVENIE PREZIDENTŪRAS UZDEVUMI: strādāt pie Eiropas Investīciju plāna, turpināt darbu pie Vienotā tirgus stiprināšanas, uzsākt diskusijas un sākt strādāt pie ES Enerģētikas Savienības un veicināt rūpniecības konkurētspēju.
LATVIJAS DARBA KĀRTĪBĀ:
- Eiropas Investīciju plāns - atbrīvot valsts un privātās investīcijas ekonomikā;
- stiprināt Vienoto tirgu - virzīt atlikušos Vienotā tirgus akta II priekšlikumus, uzsākt diskusijas par Iekšējā tirgus stratēģiju attiecībā uz precēm un pakalpojumiem;
- vairot rūpniecības un saistīto pakalpojumu nozaru konkurētspēju – darbs pie efektīvāka un mērķtiecīgāka regulējuma;
- likt pamatus Enerģētikas savienībai - solidaritātē, uzticībā un drošībā balstīta enerģētikas politika, fokuss uz enerģētikas infrastruktūru, labāku pārvaldību, enerģētikas drošību un diplomātiju.
DIGITĀLA EIROPA
Strauji augošā informācijas tehnoloģiju nozare sniedz nebijušas iespējas, kas var sekmēt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ES izaugsmi. Taču reizē tās rada arī izaicinājumus, kuri laikus jāpārvar, lai šīs iespējas varētu izmantot.
Galvenais mērķis – radīt patiesi digitālas Eiropas pamatu un izmantot ES digitālo potenciālu
GALVENIE PREZIDENTŪRAS UZDEVUMI: sekmēt datu aizsardzības jautājumus, strādāt pie Vienotā telekomunikāciju tirgus un uzsākt diskusijas par Vienotā digitālā tirgus stratēģiju.
LATVIJAS DARBA KĀRTĪBĀ:
- stiprināt datu aizsardzības ietvaru - vienošanās panākšana par Vispārīgo datu aizsardzības regulējumu un direktīvu;
- uzlabot kiberdrošību - ES Kiberdrošības stratēģijas ieviešana, sarunu noslēgšana par Tīklu un Informācijas Drošības direktīvu;
- aizsākt diskusijas par Vienotā digitālā tirgus stratēģiju – nojaukt tiešsaistes robežas, veidot uzticību un pārliecību, novērst ierobežojumus, nodrošināt pieejamību un savienojamību, veidot digitālo ekonomiku;
- rast kompromisu vienotā Telekomunikāciju tirgus jautājumos - līdzsvars starp augstu pakalpojumu kvalitāti un saprātīgu cenu patērētājiem;
- digitālā būtība – sekmēt Eiropas digitalizāciju, veicināt digitiālo prasmju un e-pārvaldes attīstību.
IESAISTĪTA EIROPA
Eiropas Savienībai ir pienākums pilnvērtīgi un aktīvi iesaistīties globālo jautājumu risināšanā. Konfliktiem pietuvojoties ES robežām, situācija mūsu reģionā ir izaicinājumu pilna.
Galvenais mērķis - būt iesaistītiem globālas nozīmes jautājumos
PREZIDENTŪRAS GALVENIE UZDEVUMI: sekmēt kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu, virzīt transatlantisko partnerību, stiprināt ES drošību un koncentrēties uz ilgtspējīgu attīstību.
DIENAS KĀRTĪBĀ:
- Eiropas kaimiņattiecību politika ar tās Austrumu un Dienvidu dimensijām - ES ārējo attiecību prioritāte, īpaša uzmanība jāpievērš Austrumu partnerībai;
- stiprināt transatlantisko partnerību – noslēgt Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) sarunas līdz 2015. gada beigām, virzīt ES un Kanādas visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu un ES un Japānas brīvās tirdzniecības līgumu;
- ES-Centrālāzijas stratēģija – īpaši veicinot diskusijas par drošību, robežkontroli, energoresursu piegādi un izglītības apmaiņu;
- attīstības mērķi periodam pēc 2015. gada – uzsvars uz ilgtspējīgu attīstību, īpaši pievēršoties dzimumu vienlīdzības un sieviešu līdzdalības jautājumiem;
- garantēt iedzīvotāju drošību – pretdarbība apdraudējumam, ko rada ārvalstu kaujinieki, jauna Iekšējās drošības stratēģija, turpmāki pasākumi migrācijas plūsmu pārvaldībai un atbalsts Ebolas vīrusa epidēmijas ierobežošanai;
- nemainīgs atbalsts ES paplašināšanās politikai.
Latvija darbu pie prezidentūras darba programmas sāka jau 2012.gadā, kad notika plašas publiskās diskusijas ar ekspertu un sabiedrības dalību par prezidentūras potenciālajām prioritātēm un mērķiem. Programma tapusi cieši sadarbojoties ministrijām, Valsts kancelejai, Latvijas Pastāvīgajai pārstāvniecībai ES un ES institūcijām, prezidentūras trio partneriem Itālijai un Luksemburgai, kā arī Latvijas pilsoniskajai sabiedrībai.
Prezidentūras darba programmas saturu ietekmējuši Eiropā un pasaulē aktuālie notikumi, Eiropas Komisijas ilgtermiņa plāni, starptautisko organizāciju dienaskārtība, ES dalībvalstu un ES institūciju intereses, kā arī no iepriekšējām prezidentūrām pārņemtie darba kārtības jautājumi.
Logo
- Detaļas
- Kategorija: Prezidentūra un ES
- Publicēts Otrdiena, 09 decembris 2014 16:42
- Autors Lita Juberte
- Skatīts: 6881
Īpaša un unikāla logo radīšana kļuvusi par tradīciju ikvienai valstij, kas gatavojas savai prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Prezidentūras logo ir stāsts par valsti – stāsts, kas sakņojas katras valsts vēsturē un tradīcijās, bet reizē lūkojas arī kopīgā Eiropas Savienības nākotnē.
Logo ierasti ir viens no redzamākajiem valsts prezidentūras simboliem. Tas tiek izmantots dokumentu apritē, publikācijās un prezentācijās, tāpat arī realizēts suvenīros un objektos dažādās vidēs, tajā skaitā arī digitālajā platformā. Tas grezno ES Padomes ēkas Briselē, pasākumu norises vietas un brošūras visā pasaulē.
Par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē logo ir izvēlēts arhetipisks dzirnakmens tēls. Tā grafikas un jēdzieniskuma cēlā nozīme ir tuva un saprotama visām Eiropas tautām. Tas ir simbols ar dziļām vēsturiskām saknēm, kas izaug jau no civilizāciju pirmsākumiem. Zīmes vizuālā izteiksme rosina dažādu asociāciju virkni, kur centrālā nozīme ir dzirnakmenim kā darba simbolam. Eiropas labklājības un panākumu pamatā ir tieši radoša un produktīva darba tikumi.
Latvija ir jaunībā motivēta. Latvija daudzkārt apliecinājusi savu radošo spēku. Latvijas sarkanbaltsarkanās krāsas parādās dzirnakmens zīmes rievās. Pelēko pāreju ritms liecina par laika cikliem ceļā uz Latvijas prezidējošo uzdevumu pusgada periodā. Jaunajai Latvijai ir ko rādīt un jundīt Eiropas zvaigžņu vainagā.
„Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē logo lielā mērā atspoguļo to, kāda būs Latvijas prezidentūra, - tā būs stabila, uz attīstību vērsta un tikpat pamatīga kā Latvijas cilvēka raksturs. Latvijas prezidentūra - kā pamatīgs dzirnakmens, kas griežas un dzen uz priekšu Eiropas Savienību, lai risinātu gan problēmas, gan nostiprinātu pašas savienības lomu,” paudis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Latvijas prezidentūras logo autors ir grafiskais dizaineris Gunārs Lūsis. Viņš visplašāk zināms kā “Latvijas lata tēvs”, kurš pēc neatkarības atgūšanas, vairāk nekā pirms 20 gadiem, radīja pirmo Latvijas metālisko monētu konceptu un dizainu.
2014. gada 1. janvārī Latvija pievienojās Eirozonai, un šobrīd esam sākuši savu pirmo prezidentūru ES Padomē, kļūstot par pilnvērtīgu Eiropas Savienības saimes sastāvdaļu. Tāpēc īpaši simboliski, ka tieši Gunārs Lūsis ir tas, kurš ir arī pirmās Latvijas prezidentūras logo autors – tādējādi iesākot vēl vienu jaunu un izaicinājumiem pilnu posmu.
Gunārs Lūsis kopumā radījis aptuveni 70 logo, vairāki no tiem ir plaši zināmi, tajā skaitā Kultūrkapitāla fonda, Operas fonda, Latvijas Institūta, projekta “Rīgai 800” logo un citi.
Logo un baneri ir Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta īpašums. Tikai sekretariātam ir tiesības ļaut logo izmantot trešajām pusēm.
Prezidentūras baneri (lejupielādei):
- Balts
LV, EN, DE, FR valodās trīs dažādos izmēros: 200x100px, 240x120px un 300x150px
- Sarkans
LV, EN, FR valodās trīs dažādos izmēros: 200x100px, 240x120px un 300x150px
- Baneris ar prezidentūras mājaslapas adresi
Trīs dažādi izmēri: 120x50px, 150x62px un 170x70px
Par prezidentūras logo un baneru izmantošanu sazinieties ar mūsu komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamentu:
Iveta Ozola
Projektu koordinatore
E-pasts: iveta.ozola@es2015.lv
Mob: +371 25645674
Tālr: +371 67011798
Partneri
- Detaļas
- Kategorija: Prezidentūra un ES
- Publicēts Trešdiena, 10 decembris 2014 15:00
- Autors Lita Juberte
- Skatīts: 10030
Prezidentūra ir iespēja un gods, bet vienlaikus arī atbildība un izaicinājums Latvijai kopumā un ikvienam tās veidotājam, tajā skaitā arī uzņēmējiem, sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem. Tieši tāpēc darbošanās komandā un atbalsts ir būtisks kopīgo mērķu īstenošanā. Ne velti iesaistīšanās ir viena no Latvijas prezidentūras vērtībām.
Latvijas prezidentūra ES Padomē ietver prezidentūras pasākumu saturisko sagatavošanu, to loģistikas nodrošināšanu, kā arī publiskās diplomātijas un kultūras programmas īstenošanu Latvijā un ārvalstīs. Latvijas prezidentūras veidotāji pateicas ikvienam, kas atsaucas aicinājumam palīdzēt tapt vēsturiskam notikumam - pirmajai Latvijas prezidentūrai.
Sadarbības iespējas partneriem būs visu prezidentūras laiku. Veiksmīgai prezidentūras norisei ikviens ir aicināts atbalstīt ar savām precēm, pakalpojumiem vai finanšu līdzekļiem. Partneriem ir izvēle iesaistīties visu prezidentūras laiku, daļu laika vai palīdzēt kādas konkrētas prezidentūras aktivitātes īstenošanā.
Plašāk par sadarbības iespējām.
Latvijas prezidentūras ES Padomē partneri:
Trio prezidentūra
- Detaļas
- Kategorija: Prezidentūra un ES
- Publicēts Otrdiena, 09 decembris 2014 13:14
- Autors Lita Juberte
- Skatīts: 6584
Darba pēctecība un resursu efektīva izmantošana – tie ir būtiskākie iemesli, kāpēc ES Padome ieviesusi trio prezidentūras. Tas nozīmē, ka prezidentūra tiek īstenota, sadarbojoties trim dalībvalstīm, kuras uzņemas prezidentūru viena pēc otras. Katrs trio grupas loceklis pēc kārtas pilda prezidentūras pienākumus sešus mēnešus, pamatojoties uz kopīgu trio darba programmu.
Trio prezidentūras atklāšana Jūrmalā 2014.gada 1.jūlijā. No kreisās: Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis, Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Inna Šteinbuka
Roku rokā: Itālija – Latvija – Luksemburga
Mūsu trio prezidentūru 2014.gada otrajā pusgadā ievadīja Itālija, tai 2015.gada pirmajā pusgadā seko Latvija, bet 2015.gada otrajā pusgadā to noslēgs Luksemburga.
Visas trīs valstis izstrādājušas kopēju trio prezidentūras 18 mēnešu darba programmu, nosakot jomas un galvenos jautājumus, kuriem ES Padome pievērsīsies šo prezidentūru laikā. Programma sastāv no divām daļām – pirmajā daļā izklāstīts stratēģiskais ietvars, kas saistīts ar ilgāka termiņa mērķiem, kas būs aktuāli arī nākamo trīs prezidentūru (Nīderlande – Slovākija – Malta) laikā. Savukārt, otrajā daļā apskatīti konkrēti jautājumi, ar kuriem strādās tieši Itālijas, Latvijas un Luksemburgas trio.
Galvenais mūsu trio valstu mērķis - pilnībā pārvarēt ekonomisko un finanšu krīzi, veicināt ES izaugsmi, stiprināt ES spēju nodrošināt vairāk darbvietu un izmantot digitālās iespējas, aizsargāt pamattiesības un pilnā mērā pildīt savus uzdevumus strauji mainīgajā pasaulē.
TRIO prezidentūras prioritātes:
- finanšu stabilitāte – ekonomikas un finanšu jautājumu risināšana, lai nodrošinātu veselīgu makroekonomisko vidi;
- ES izaugsme – ES konkurētspējas veicināšana, Eiropas rūpniecības politikas spēcināšana, darbs pie vienotā tirgus izveides pabeigšanas, rūpniecības un ārējās tirdzniecības stiprināšanas;
- nodarbinātība – jaunas darbavietas (sevišķi jauniešu vidū), cīņa pret nabadzību un sociālo atstumtību;
- digitālā dienaskārtība – digitālās vides radīto priekšrocību izmantošana, darbs pie Vienotā digitālā tirgus attīstības;
- ES globālās lomas stiprināšana – atbalsts ekonomiskajām, sociālajām un politiskajām reformām, īpašu uzmanību veltot ne vien dienvidu, bet arī austrumu kaimiņiem. Tāpat akcents arī uz tirdzniecības politikas nozīmi.
Lasiet pilno Trio darba programmu
Kopējas trio prezidentūras ES Padomē ieviestas no 2009.gada, un prezidējošo valstu secība šobrīd apstiprināta līdz 2020. gada pirmajam pusgadam. Tad arī visas ES dalībvalstis, izņemot jaunāko dalībvalsti Horvātiju, būs vienu reizi pildījušas prezidentūras pienākumus.
Rotējošo prezidentūru secība
| Īrija | 2013.gada 1.puse |
| Lietuva | 2013.gada 2.puse |
| Grieķija | 2014.gada 1.puse |
| Itālija | 2014.gada 2.puse |
| Latvija | 2015.gada 1.puse |
| Luksemburga | 2015.gada 2.puse |
| Nīderlande | 2016.gada 1.puse |
| Slovākija | 2016.gada 2.puse |
| Malta | 2017.gada 1.puse |
Katrā trio visbiežāk iekļauta viena no jaunajām dalībvalstīm, kas ES pievienojās 2004. vai 2007.gadā, tāpat trio grupas izvēlē vērā tiek ņemts valsts lielums un ģeogrāfiskā atrašanās vieta, lai katra trio grupa reprezentētu ES dalībvalstu dažādību.
Itālijas – Latvijas - Luksemburgas trio darbu sācis laikā, kad notiek pāreja no viena likumdošanas cikla uz otru. 2014. gada jūlijā darbu sāka jaunievēlētais Eiropas Parlaments, 2014.gada beigās arī jaunā Eiropas Komisija, Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un jaunais Eiropadomes priekšsēdētājs.
Trio darba programma ir pamats katras prezidējošās valsts sešu mēnešu programmas sagatavošanai.