Latvijas prezidentūra koncentrējas uz trīs galvenajām prioritātēm: konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa un iesaistīta Eiropa.
KONKURĒTSPĒJĪGA EIROPA
Eiropai ir jāsekmē tās uzņēmējdarbības potenciāls, veicinot investīcijas jaunos konkurētspējīgos produktos un pakalpojumos. Konkurētspējīgas rūpniecības un apkalpojošās nozares attīstīšana ir vienīgais veids, kā Eiropa var veicināt jaunu darbavietu radīšanu. Latvijas pieredze rāda, ka tas ir iespējams, ja veic efektīvas strukturālās reformas, paralēli nodrošinot izaugsmi veicinošas investīcijas.
Galvenais mērķis – radīt jaunas darba vietas un veicināt ES ekonomisko izaugsmi
GALVENIE PREZIDENTŪRAS UZDEVUMI: strādāt pie Eiropas Investīciju plāna, turpināt darbu pie Vienotā tirgus stiprināšanas, uzsākt diskusijas un sākt strādāt pie ES Enerģētikas Savienības un veicināt rūpniecības konkurētspēju.
LATVIJAS DARBA KĀRTĪBĀ:
- Eiropas Investīciju plāns - atbrīvot valsts un privātās investīcijas ekonomikā;
- stiprināt Vienoto tirgu - virzīt atlikušos Vienotā tirgus akta II priekšlikumus, uzsākt diskusijas par Iekšējā tirgus stratēģiju attiecībā uz precēm un pakalpojumiem;
- vairot rūpniecības un saistīto pakalpojumu nozaru konkurētspēju – darbs pie efektīvāka un mērķtiecīgāka regulējuma;
- likt pamatus Enerģētikas savienībai - solidaritātē, uzticībā un drošībā balstīta enerģētikas politika, fokuss uz enerģētikas infrastruktūru, labāku pārvaldību, enerģētikas drošību un diplomātiju.
DIGITĀLA EIROPA
Strauji augošā informācijas tehnoloģiju nozare sniedz nebijušas iespējas, kas var sekmēt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu ES izaugsmi. Taču reizē tās rada arī izaicinājumus, kuri laikus jāpārvar, lai šīs iespējas varētu izmantot.
Galvenais mērķis – radīt patiesi digitālas Eiropas pamatu un izmantot ES digitālo potenciālu
GALVENIE PREZIDENTŪRAS UZDEVUMI: sekmēt datu aizsardzības jautājumus, strādāt pie Vienotā telekomunikāciju tirgus un uzsākt diskusijas par Vienotā digitālā tirgus stratēģiju.
LATVIJAS DARBA KĀRTĪBĀ:
- stiprināt datu aizsardzības ietvaru - vienošanās panākšana par Vispārīgo datu aizsardzības regulējumu un direktīvu;
- uzlabot kiberdrošību - ES Kiberdrošības stratēģijas ieviešana, sarunu noslēgšana par Tīklu un Informācijas Drošības direktīvu;
- aizsākt diskusijas par Vienotā digitālā tirgus stratēģiju – nojaukt tiešsaistes robežas, veidot uzticību un pārliecību, novērst ierobežojumus, nodrošināt pieejamību un savienojamību, veidot digitālo ekonomiku;
- rast kompromisu vienotā Telekomunikāciju tirgus jautājumos - līdzsvars starp augstu pakalpojumu kvalitāti un saprātīgu cenu patērētājiem;
- digitālā būtība – sekmēt Eiropas digitalizāciju, veicināt digitiālo prasmju un e-pārvaldes attīstību.
IESAISTĪTA EIROPA
Eiropas Savienībai ir pienākums pilnvērtīgi un aktīvi iesaistīties globālo jautājumu risināšanā. Konfliktiem pietuvojoties ES robežām, situācija mūsu reģionā ir izaicinājumu pilna.
Galvenais mērķis - būt iesaistītiem globālas nozīmes jautājumos
PREZIDENTŪRAS GALVENIE UZDEVUMI: sekmēt kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu, virzīt transatlantisko partnerību, stiprināt ES drošību un koncentrēties uz ilgtspējīgu attīstību.
DIENAS KĀRTĪBĀ:
- Eiropas kaimiņattiecību politika ar tās Austrumu un Dienvidu dimensijām - ES ārējo attiecību prioritāte, īpaša uzmanība jāpievērš Austrumu partnerībai;
- stiprināt transatlantisko partnerību – noslēgt Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) sarunas līdz 2015. gada beigām, virzīt ES un Kanādas visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu un ES un Japānas brīvās tirdzniecības līgumu;
- ES-Centrālāzijas stratēģija – īpaši veicinot diskusijas par drošību, robežkontroli, energoresursu piegādi un izglītības apmaiņu;
- attīstības mērķi periodam pēc 2015. gada – uzsvars uz ilgtspējīgu attīstību, īpaši pievēršoties dzimumu vienlīdzības un sieviešu līdzdalības jautājumiem;
- garantēt iedzīvotāju drošību – pretdarbība apdraudējumam, ko rada ārvalstu kaujinieki, jauna Iekšējās drošības stratēģija, turpmāki pasākumi migrācijas plūsmu pārvaldībai un atbalsts Ebolas vīrusa epidēmijas ierobežošanai;
- nemainīgs atbalsts ES paplašināšanās politikai.
Latvija darbu pie prezidentūras darba programmas sāka jau 2012.gadā, kad notika plašas publiskās diskusijas ar ekspertu un sabiedrības dalību par prezidentūras potenciālajām prioritātēm un mērķiem. Programma tapusi cieši sadarbojoties ministrijām, Valsts kancelejai, Latvijas Pastāvīgajai pārstāvniecībai ES un ES institūcijām, prezidentūras trio partneriem Itālijai un Luksemburgai, kā arī Latvijas pilsoniskajai sabiedrībai.
Prezidentūras darba programmas saturu ietekmējuši Eiropā un pasaulē aktuālie notikumi, Eiropas Komisijas ilgtermiņa plāni, starptautisko organizāciju dienaskārtība, ES dalībvalstu un ES institūciju intereses, kā arī no iepriekšējām prezidentūrām pārņemtie darba kārtības jautājumi.